Brīvības iela Liepājā sākas no enkura pie pilsētas robežzīmes un aizvijas līdz pat Jaunajai ostmalai pilsētas centrā. Brīvības ielas nosaukumu tā ieguva tikai 1932.gada nogalē, kad politisku apsvērumu dēļ nosaukumi tikai mainīti 41 ielai, atklāj Liepājas muzeju vadošā pētniece Uļa Gintnere.
Līdz tam tā dēvēta Krievijas imperatora Aleksandra I vārdā, kurš iebraucis pilsētā tieši pa šo ceļu, kas bija visai bēdīgā stāvoklī.
Līdz ar fabriku dūmeņiem Aleksandra ielā sāka ieplūst vienkāršā tauta, saka pētniece. 1882.gadā četri vācu uzņēmēji nodibināja drāšu un naglu rūpnīcu "Bekers un Co" jeb mūsdienās bēdīgi slaveno un labi zināmo uzņēmumu "Liepājas metalurgs", kas nosaukumu mainījis desmit reizes.
"Mēs nonākam līdz liktenīgajam 1918.gadam, no kura saglabājušās interesantas strādnieku liecības, kas stāstītas laikraksta korespondentam, cik šausmīga ir Aleksandra iela. Ielas segums izdrupis, bedrains, kājas ķeras. Strādnieki no un uz darbu jebkuros laika apstākļos gāja koka zoļu tupelītēs. Varat iedomāties kāds bija troksnis. Kājas gribot negribot bija slapjas, ja it īpaši tumsā trāpies peļķē. Visi gaidīja salu, tad bija vēl trakāk, jo tad slīdēja. Cara vārdā nosauktā iela saņēma nevienu vien "kreptīgu" vārdu," stāsta Gintnere.
Tagad uz Brīvības ielas pie "Metalurga", kura skursteņi nekūp jau ilgāku laiku, apgriežas tramvajs. Latvijas Radio ir īss brīdis, lai uzrunātu tramvaja vadītāju Almu Matvīčuku, kura cītīgi tīra vagona logus.
Uz Brīvības ielas viņai katru dienu nākas mērot ceļu gar "Metalurga" pieturu, kur ziedu laikos iekšā un ārā kāpuši simtiem pasažieru.
"Tagad ir tā, kā ir. Vakari ir tukši, no rīta vēl ir kaut kāda kustība.''Metalurga'' laikā tramvajs bija pilns. Tagad sanāk, ka esam šajā vietā palikuši pa tukšo. Vienīgi vecie cilvēki brauc uz poliklīniku," stāsta Alma.
Brīvības ielu var nosaukt arī par būvniecības un pārvērtību čempioni. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēka Liepājā bija viena no pirmajām, kas pilnībā izmainīja Brīvības ielas aizaugušo apkārtni. Pārvērtības labi atceras CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons.
"Dieva un cilvēku pamests muklājs. Iela bija divvirzienu iela, nevis kā tagad - divas joslas katrā virzienā. Kad sākās apbūves gabala izveidošana, tad es vēl domāju, kuri ir tie trakie, kuri nolēmuši purvā būvēt māju. Tagad te ir vesela virkne auto dīleru, servisi, arī mēs, tehniskās apskates.
Te ir tāds auto universālveikals – pa vienu galu ienākot, var nopirkt automašīnu, piereģistrēt un vēl iziet tehnisko apskati," norāda Ķirsons.
Brīvības iela ir slavena arī ar veloceliņu, kas tagad savienots pat ar Grobiņu. Veloceliņus Liepājā slavē arī liepājniece Laura Drēziņa, kura dzīvo uz Brīvības ielas un regulāri ar bērniem brauc uz pludmali vai pilsētas centru tieši ar velosipēdu. Viņa Brīvības ielā dzīvojusi divās vietās.
"Pirmā dzīves vieta bija pretī "Statoil", kas tagad mainījis nosaukumu. Bijām vēl jauni, tā bija ideāla vieta, cik tad tur pāriet pāri tiltam un esi jau centrā. Turpat skaistais Raiņa parks, kas ir viena no Brīvības ielas bagātībām. Neskarts ar meža sajūtu, tur ir milzīgi koki, kur vari uzņemt enerģiju. Mēs ar bērniem tur bieži dodamies, bērni izskraidās, bet es sasmaržoju rudeni, te var izbaudīt visu gadalaiku nianses," saka Laura.
