Lai arī remonta laikā iela ir grūti izbraucama un vēl grūtāk izejama, Brīvības ielas iedzīvotāji ar cerību gaida, kad remonts beigsies, atnesot tiem skaistāku un modernāku Brīvības ielu – dāvanu Latvijas simtgadē.
Dīzeļdegvielas smaka un baznīca
Jā, nu nopūta gandrīz no kājām! Gulbenē ir ļoti spēcīgs vējš šodien. Pusdienlaiks darbadienā, un te nu mēs esam – Brīvības iela Gulbenē. Asfaltēta tā sagaida iebraucējus no Rīgas un stiepjas cauri visai pilsētai kā tāda viena no galvenajām artērijām. Pirms doties pa šo Brīvības ielu, dodos uz vēstures muzeju uzzināt kaut ko vairāk par tās vēsturi un iepriekšējiem nosaukumiem.
Arī muzejs atrodas uz Brīvības ielas. Brīvības ielai vēsturiski saglabājies tikai Brīvības ielas nosaukums. Tā ir viena no garākajām un nozīmīgākajām Gulbenē. Vairāk nekā trīs kilometrus gara. Te ir bijis vēsturiskais centrs.
Agrāk te bija viduslaiku pils, pēc tam muižas centrs. Pāri ir baznīca un Brīvības piemineklis.
Brīvības ielu raksturo dīzeļdegvielas smaka, ir ļoti daudz vecu automašīnu un arī smago automašīnu, jo šis ir tranzīta ceļš. Un redz arī baznīcu.
Vējš ir ļoti liels, un Rudītei, kura grābj lapas pie baznīcas, tas noteikti nenāk par labu, jo kur viņa jau ar savu grābekli izgājusi, jau atkal viss ir sapūsts ar lapām.
Pāri ielai, tieši pretī, skatās uz baznīcu Gulbenes Brīvības piemineklis, un tam jau arī par godu šīs ielas nosaukums. „Par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem.”
„Gadu gadi garām ies,
prieks un bēdas mitēsies.
Mīlestība nemitās.
Tā jūs godam daudzinās. ”
Kādas ir ielas atmiņas, kā ir mainījusies Brīvības iela? Iedzīvotāji stāsta, ka tagad jau pēdējā laikā ir mainījusies. “Tikai tagad tie sastrēgumi, galvenais, bērniem grūti pāri tikt. Nu te jau nu vajadzētu luksoforu vai gājēju pāreju taisīt”.
Tagad ejot pa Brīvības ielu var nonākt tādā kā bezizejā, jo gājēju celiņa te vairs nav. Tad tā uzmanīgi jāmēģina lavīties gar ceļa braucamo daļu. Malā tāds pasaku namiņš pēkšņi. “Tā ir mana pirtiņa! Brīvības ielā dzīvoju kopš 2001.gada. Man nav saprotams, kāpēc tik mazā pilsētā jābūvē tik liels aplis, ja te mēnesī divas fūres aizbrauc? Nezinu..,” stāsta vietējais iedzīvotājs.
Kā ir mainījusies Brīvības iela? “Nu tas, ka tā ir vairāk apdzīvota kļuvusi, redz kur benzīntanki, atjaunoja servisu. Kaut kas jau pamazām atjaunojas, bet tā kopumā es ceru, ka tagad beidzot uztaisīs normālu ielu, tad varēs just, ka tā ir atjaunota”.
Uzejot mazliet augstāk pa tādu lēzenu kalniņu, tuvāk pilsētas centram tādas lepnākas mājas, bet te tiešām nevar saprast, kur tālāk iet, jālien grāvī, jo mašīnas brauc pretī, šeit notiek ceļa remonts un te dala apmēram pusotrujoslu uz divām.
Kāds sastaptais iedzīvotājs atklāj, ka Brīvības ielā dzīvo jau 60 gadus jau. “Nu ja, nu, pēc kā izskatos, tik ilgi arī dzīvoju”.
“Kādreiz ar zirdziņiem brauca, un dubļi bija līdz ceļgaliem bezmaz vai un purvs tur tālāk bija šausmīgs. Nu faktiski purvā dzīvojām. Tagad ir trokšņaināks un apdzīvotāks”.
Šķiet, arī, ka Brīvības iela ir tāds uzņēmējdarbības centrs šeit Gulbenē.
Kāds vietējais stāsta, ka šeit viņu kafejnīca ir “jau 21 gadu. Es šeit esmu jau no bērnības. Šis ir ģimenes uzņēmums, un es esmu jau no paša sākuma”. “Tagad ceļš mainās, bet pa lielam nekas nav mainījies.” Kafejnīcai “vasarā, protams, ir vairāk tūristu un cilvēku”.
