Paši dažkārt mēdzam pasmīkņāt, ka esam slaveni ar savu kapu kultūru, bet folklorists Andris Kapusts to vērtē kā ļoti pozitīvu vēstījumu par mums.
Godbijība pret aizsaules senčiem apliecinot mūsu tautas vērtību dziļumu un pamatīgumu, mūsu spēju saprast lielās kopsakarības.
„Ir tautas un kultūras, kuras uz kapiem neiet, nemaz nerunājot, piemēram, par musulmaņiem, kuri vispār pat nedrīkst iet uz kapiem, viņi vienkārši apbedī savu mirušo un vienkārši aizmirst par to. Es, piemēram, lepojos, ka mums ir šāda kapu kultūra, jo faktiski tas nozīmē mūsu attieksmi varbūt plašāk – pret dzimtu, tās nozīmi, un, protams, arī attieksmi un cieņu pret aizgājušajām paaudzēm – mūsu vecākiem, vecvecākiem un vēl tālākiem senčiem. Un tas ir ļoti svarīgi. Ir vēl tādas tautas, kam ir svarīgs šis aspekts, piemēram, japāņiem,” stāsta Kapusts.
Cieņa pret aizgājušajiem senčiem spilgti izpaužas arī veļu laika tradīcijās. Tās ietver dziesmas, kuras mūsu dainām raksturīgā veidā runā vairāk simbolu valodā.
„Vairāk dziesmu tematika ir par to, ka pastāv šī te daudzējādā pasaule. Ir viņsaule, ir šī saule, ir Pasaules Koks ar trīs daļām – ar virsotni debesīs, vidējo daļu stumbru, kas ir šī pasaule, un saknēm – viņsauli.
Arī dziesmas par cilvēka būtību, kas arī ir vairākkārtaina: gan miesa, gan gars, gan dvēsele,” norāda folklorists.
Līdzās dziedāšanai veļu laikam raksturīga rotaļās iešana un jo īpaši mīklu minēšana, akcentējot cilvēka prāta asuma, zināšanu un radošuma lielo nozīmi. Arī tas lielā mērā ir mantojums no senčiem. „Visas šīs lietas tiek saistītas ar agrākajām paaudzēm, zināšanas un vērtības tiek mantotas. Senču pasaule ir tā, kas palīdz mums šeit dzīvot,” skaidro Kapusts.
Veļu laika ieražas vienkopus varēs iepazīt un arī tajās piedalīties “Veļu vakarā”, kas notiks svētdienas, 21.oktobra, vakarā Brīvdabas muzejā. Līdzās dziedāšanai, rotaļām, mīklām, neiztrūkstošs būs arī mielasts, kurā goda vietā būs veļu putra, un arī tai ir dziļi simboliska nozīme.
„Putra ir tāpēc, ka tā tiek gatavota no graudaugiem. Un tie pēc savas simboliskās būtības ir saistīti ar veļu pasauli. Jo grauds tiek ielikts zemē, aiziet projām uz citu realitāti, pēc kāda laika izaug, atgriežas šeit, atnes ražu. Līdz ar to tas simboliski mēro ceļu no citas pasaules uz šo. Tādējādi tiek parādīta saikne ar citu pasauli,” skaidro Kapusts.
Tradicionālā senču godināšana “Veļu vakarā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks svētdien no plkst.18 līdz 21 Saiešanas namā pretī Vidzemes sētai. Kopīgo veļu mielasta galdu bagātīgāku var darīt katrs, ņemot līdzi savu cienastu.
