Jau pieredzējuši Mārtiņdienas svinētāji svētdien Brīvdabas muzejā ieradās ar pašu iepriekš izgatavotām maskām. Bet citi varēja tās izgatavot turpat ierīkotā masku darbnīcā. Te tapa Mārtiņdienai tematiskie gaiļi, lāči un arī citas maskas.
"Maskošanās ir ļoti svarīga latviešiem, jo tas ir kā cīņa ar tumšajiem spēkiem, gaidām gaismiņu," stāsta pasākuma dalībniece Anita.
Tikmēr citā darbnīcā var iemācīties gatavot latviešu tradicionālos rudens un ziemas rotājumus – puzurus. Gaiļa kaušana gan izpalika; vismaz Brīvdabas muzeja gailis varēja nosvinēt svētkus kopā ar bērniem.
"Mārtiņdiena mums nozīmē svētkus ar ģimeni kopā. Tad mēs dzīvojamies un nākam šeit svaigā gaisā, šodien arī foršs laiks. Tā ir vairāk kā ģimenes kopā būšana," stāsta pasākuma apmeklētājs Māris.
Mārtiņdienas centrālais pasākums Brīvdabas muzejā ir tradicionālais masku gājiens caur zemnieku sētām ar dejām un rotaļām pieturvietās.
"Mūsdienās uzskata, ka maskošanās ir bērnu padarīšana, bet mūsu senči, mūsu vecvecvecmāmiņu laikā tie bija pieaugušie, kas gāja maskās," skaidro etnokompānijas "Zeidi" vadītāja Dace Smirnova.
"Katrai maskai ir savs spēks. Tā bija ticība spēkam. Uzvilksi lāča masku – tev būs lāča spēks. Zirga – tad būs straujums, ātrums, elegance."
Pirms dažām nedēļam publiskajā telpā kārtējo reizi uzvirmoja diskusijas, vai ir pareizi Latvijā maskoties arī pa ķeltu modei – tā sauktajā Halovīnā. Muzeja speciālisti par Halovīna ienākšanu neuztraucas, bet priecājas, ka pieaug interese par tradicionālo latvisko maskošanos.
"Man šķiet, ka mēs nevaram sūdzēties, ka mums trūktu apmeklētāju un trūktu intereses. Es teiktu – dod, Dievs, mums visiem iespēju, kam tas interesē, nodot šīs zināšanas un lai viņi aiziet mājās priecīgi," stāsta muzejpedagoģe Ieva Bērziņa.
Latviešiem tradicionālā maskošanās ilga no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem. Tā ka, ja nepaguvāt to izdarīt šodien, vēl nekas nav nokavēts. Maskoties un jautroties var līdz pat pavasarim.