Brīvbodē naudu neizmanto. Šī ir mantu apmaiņas vieta.
Ja ir kaut kas iepaticies, to var vienkārši ņemt, pretī dodot savu darbu.
Piemēram, izliekot drēbes uz drēbju pakarināmajiem vai pagatavojot citam tēju. Ilze priecājas, ka drēbes, no kurām meita izaugusi, tagad iepriecinās kādu citu.
"Ir arī tā jaukā sajūta, ka tu atnāc šeit, apmainies, pamēri. Un viss ar vieglumu. Jo pavasaros un rudeņos daudz naudas iziet uz drēbju maiņu bērniem. Viņi izaug no apģērba tik ātri," sacīja brīvbodes pārstāve Ilze Gūtmane.
Tieši šobrīd, kad koronavīrusa laika dēļ daudzi veikali joprojām slēgti, ar sabiedrības integrācijas fonda atbalstu brīvbode ver divus jaunus apmaiņas veikalus.
"Brīvbodei taču ir jābūt katrā apkaimē. Katram kaimiņos jābūt foršai brīvbodei. Tagad būsim Āgenskalnā un Čiekurkalnā. Pašlaik galvenais ir panākt pretī cilvēkam, kurš ir noguris," pauda brīvbodes iniciatīvas autore Alise Ziemule-Zariņa.
Dažas lietas, grāmatas vai plates, ko atnesuši brīvbodes apmeklētāji kādam citam ir zelta vērtē.
Piemēram, šeit tērpus un rekvizītus atraduši arī filmas “Mātes piens” veidotāji.
"Šeit viss jau ir saražots. Ja beigtu ražot apģērbu, mēs vēl 10 gadus varam ģērbties," uzsvēra Ilze Gūtmane.
Pandēmijas laikā apmeklējums gan ir jāsaskaņo, lai izbēgtu no pulcēšanās. Bet apmaiņai dodamās lietas pieņem jebkurā laikā. Pirms ierobežojumiem brīvbode bija vieta, kur apkaimes ļaudis satikās, iepazinās, dzēra tēju un dažkārt pavadīja šeit pat ilgas stundas. Ar pievienoto vērtību – dodot lietām otru dzīvi. Un nevairojot atkritumu kalnus.