Maģistra studiju programmu “Kiberdrošības inženierija” Vidzemes Augstskolā īsteno kopš pērnā gada septembra. Šobrīd to agūst seši studenti. Absolvējot šo programmu, jaunie speciālisti spēs rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-pakalpojumos un e-produktos, kā arī informācijas sistēmā vai kibertelpā.
“Kad es nācu studēt, es ļoti skatījos dažādas augstskolas un dažādas studiju programmas un Vidzemes Augstskolā uzrunāja tieši šī specializācija, kas ir kiberdrošība un programmēšana. Un jā, man tas likās ļoti svarīgi, un es to redzu nākotnē, ka šī joma attīstīsies," stāsta studente Elīna Smoļaka.
“Pašlaik Latvijā ir dažas, bet īsti šī niša nav noklāta ar šiem speciālistiem, es domāju, ka vienkārši perspektīvā tie speciālisti būs vairāk un vairāk vajadzīgi. Nāk jauni izaicinājumi, it sevišķi mobilo tīkli, un viss iet kopā vienā lielā mākonī, un jāsāk saprast, kas kur notiek," saka Ivars Majors, studiju programmas "Kiberdrošības inženierija" vadītāja vietnieks.
Ar lekciju ciklu kiberdrošības nozīmi ikdienā, valstiskā un globālā mērogā aktulizē arī NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centra pārstāve Klēra Leina. Speciāliste uzsver - ir arvien vairāk valstu, kas ļaunprātīgu darbību internetā atzīst par globālu problēmu un saredz kā apdraudējumu ekonomikai un sabiedrībai:
“Ir svarīgi, ka jūs pieskatāt savu drošību, tāpat kā jūs to darītu fiziskā pasaulē. Jūs nepamestu savu māju, neizslēdzot savas durvis. Šo pašu principu vajadzētu pielietot arī interneta vidē, kad jūs pametat interneta vietni, pārbaudiet, vai patiešām esat izgājis, tāpat kā jūs pārbaudītu savas ārdurvis. Tādējādi jūs apturat ļoti daudz piekļuves punktu, lai šie noziedznieki varētu iekļūt un saņemt jūsu informāciju.”
Nozares pārstāvjii uzsver - jau šobrīd būtiski ieinteresēt studentus apgūt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, un inženierzinātņu speciālistu profesiju. Jo, kā liecina Ekonomikas ministrijas prognoze, līdz 2022. gadam Latvijā trūks aptuveni 16 tūkstoši šīs jomas speciālistu.
