Lai pārliecinātu žūriju par savas dejotprasmes atbilstību Dziesmu un deju svētku prasībām, briselieši to bija uzaicinājuši ciemos uz Beļģiju. Šī bija pirmā reize, kad deju kolektīvu skate norisinājās ārzemēs. Eksperti gan atzīst – dejas tradīcija ārpus Latvijas nostiprinās.
Briseles latviešu dejotāji Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā telpās izdejoja vairākas dejas: „Rūnu raksti”, „Atnāca Lieldiena” un „Jāņu nakti gunis dega”. „Ja agrāk braucām uz skatēm ar autobusu, tad tagad lidojām, kas būs tālāk – redzēsim”, jokoja Deju svētku lieluzveduma „Tēvu laipas” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.
Taču žūrijai nevajadzēja ilgu laiku, lai lemtu, ka Briseles dejotājiem piešķirama augstākā pakāpe, kas Latvijā ir tikai nedaudz vairāk nekā simtam kolektīvu no mazliet vairāk nekā sešiem simtiem kopumā. Priecīgo vēsti dejotājiem nolasīja Ērglis. „Man ir tas gods jums pasniegt Latvijas Nacionālā kultūras centra 25. Vispārējo dziesmu svētku un 15. Vispārējo deju svētku diplomu par iegūto visaugstāko novērtējumu (..),” saka Ērglis.
„Milzīgs gandarījums. Esam tik priecīgi! Ir piepildījusies pozitīvā enerģija,” saka Briseles latviešu dejotāju vadītāja Dagnija Martinsone, atklājot, kas ir veiksmes atslēga un, kas liek diplomātiem, ierēdņiem un visādi citādi ikdienā ļoti aizņemtiem cilvēkiem gan ar, gan bez iepriekšējas deju pieredzes, nolikt steigu un nogurumu malā un vakarā nākt uz mēģinājumiem. „Dejas mīlestība un satikšanās prieks,” saka Martinsone.
Tikmēr Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte secina, ka ne visur pasaulē latviešu deju kolektīvi ir tik spēcīgi, taču tiem ir nākotne.
Briseles latviešu dejotāji uz dzimteni posīsies jau pēc Jāņiem un šogad Deju svētkos Latvijā kopumā piedalīsies 14 ārzemju latviešu deju kolektīvu – no Eiropas, ASV, Austrālijas un Kanādas.
