Visvairāk citu valstu pārstāvji izceļ Latvijas spēju reaģēt uz terorisma problēmu, kas parādījusies līdz ar vairākiem uzbrukumiem dalībvalstīs, kā arī vienota viedokļa panākšanu par Eiropas Savienības investīciju plānu. Taču pie vājajiem punktiem min ministru angļu valodas neprasmi un spilgtu politiķu vēstījumu trūkumu.
Ar Briseles latviešu izdejoto „Spriguleiti” janvārī Eiropas Savienības Padomes ēkā atklāja sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā. Pirmo Latvijas vēsturē. Aizvadīti pirmie trīs mēneši, vēl trīs ir priekšā. Ja gludi ritēja tautiešu solis uz dejas grīdas, tad prezidentūras ritmā jau bijuši vairāki negaidīti sprunguļi – teroristu uzbrukumi Parīzē, Kopenhāgenā, trauksme Beļģijā.
„Ir bijušas lietas, ko mēs esam darījuši intensīvāk, nekā sākumā bija plānots. Mēs intensificējām darbu pie iekšējās drošības jautājumiem, lai konsolidētu Eiropas atbildi uz terora aktiem Prīzē un Kopenhāgenā. Ir mainījušoes arī Eiropas komisijas plāni, bet kopumā mēs soli pa soli virzāmies uz priekšu,” saka Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone.
Sākot prezidentūru, Latvija izvirzīja vairākas prioritārās tēmas, tostarp attīstīt digitālu, konkurētspējīgu Eiropu, veidot enerģētikas savienību un īpaši rūpēties arī par Austrumu partnerību, jeb Eiropas Savienības tuvināšanos sešām bijušās PSRS republikām, to skaitā arī Ukrainai, kas aizvien ir konflikta zona. Vai un kā prezidentūra mainījusi notikumus šeit – turpina Ilze Juhansone.
„Diemžēl atzīmējām pirmo gadadienu kopš Krimas aneksijas. Ukrainas krīze bijusi darba kārtībā arī iepriekšējā pusgadā. Mēs arī tam veltījām daudz laika un enerģijas. Tagad būtiskākais – panākt, lai īstenotos februārī panākto Minskas vienošanos nosacījumi,” skaidro Juhansone.
„Centīga, sakārtota prezidentūra, bez liela skaļuma un skandāliem,” tā līdz šim paveikto vērtē Latvijas Radio aptaujātie Briselē bāzēto institūciju pārstāvji, un norāda, ka, kopš spēkā ir tā sauktais Lisabonas līgums, valstij Eiropas Savienības krēslā ir arvien mazāka ietekme. Avoti, kas runā ārpus ētera, saka - patlaban prezidējošas valsts loma ir ierobežota tādā ziņā, ka valstu vadītāju sanāksmes vada Eiropadomes līderis, kura pienākumus pilda Donalds Tusks, līdz ar to prezidējošās valsts valdības vadītājam vai prezidentam nav īpaša teikšana, daudz mazāk pasākumu norit pašā valstī, šajā gadījumā Latvijā, vairāk to ir Briselē. Lielāka loma ir konkrētās valsts ministriem, kuri vada attiecīgās nozares padomes sanāksmes, un diplomātiem, kas tās sagatavo un vada darba grupas. No šā viedokļa Latvijas pārstāvji esot efektīvi un organizēti, dokumenti un nepieciešamā informācija esot sagatavoti laikus, kas, kā norāda avoti, ne vienmēr esot bijis iepriekšējās prezidentūras valsts – Itālijas gadījumā.
Tajā pašā laikā Latvijas prezidentūra esot arī salīdzinoši nemanāma, arī medijos Latvijas politiķi parādās salīdzinoši reti, ko skaidro ar to, ka virkne Latvijas atslēgas ministru nerunā angļu valodā, kas mazina mediju interesi un iespējas viņus citēt.
Atpazīstamākie esot premjerministre Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Vairums aptaujāto Briselē bāzēto žurnālistu par Latvijas prezidentūru atsaucas pozitīvi, norādot, ka jūtams – Latvijas pārstāvji cenšas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanās dalībvalstu starpā un tādējādi krāt arī pozitīvu bilanci sev, kas parādītu, ka latvieši ir spējīgi vadīt sarunas visu 28 valstu starpā un tām arī gūt rezultātu. Visvairāk žurnālisti min daudz aprunāto, Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera rosināto vairāk nekā 300 miljardu eiro vērto investīciju plānu, kam turpmākajos gados būtu jāiedrošina privātais sektors un jāspēj piesaistīt prāva nauda dažādiem Eiropas Savienībai svarīgiem attīstības projektiem.
„Manuprāt, Latvijas prezidentūra līdz šim norit diezgan labi. Tā ir spējusi panākt politisku vienošanos par lielo Eiropas Savienības investīciju plānu, kas nebūt nav viegli, jo tās ir sarunas par lielu naudu un ļoti dažādām dalībvalstu interesēm. Tomēr latvieši spēja to izdarīt dažu mēnešu laikā. Otra lieta, kas man palikusi prātā ir, ka Latvijas prezidentūra spēja ātri reaģēt uz teroristu uzbruktiem Parīzē „Charlie Hebdo” redakcijā, nekavējoši mainot akcentus tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmei Rīgā un izstrādājot pazīstamo Rīgas deklarāciju par to, kā cīnīties pret terorismu. Tie Latvijas prezidentūras cilvēki, kuri strādā šeit, Briselē, ir labi informēti un izpalīdzīgi. Līdz ar to patiešām, man pagaidām nav nekā slikta ko teikt, ja nu vienīgi par laikapstākļiem Rīgā,” labvēlīgi secina laikraksta „De Volkskrant” žurnālists Markus Pīperkorns no Nīderlandes.
Vienošanos par investīciju plānu kā līdz šim būtiskāko darbu paveikusi Latvijas prezidentūra min arī spāņu žurnālists Horhe Valero:
„Es lielākoties strādāju ar ekonomikas tematiem, un šeit liels fokuss ir bijis uz Grieķijas krīzi, un šeit lielākais spēlētājs ir Eirogrupa un tās vadītājs Jerūns Deisleblūms, un šajā ziņā Latvijas prezidentūra, manuprāt, var justies atvieglota, jo šis uzdevums prasa milzum daudz laika un spēku. Taču otrs ļoti būtisks elements pēdējo mēnešu Eiropas ekonomikas notikumos ir bijis lielais investīciju plāns, un šeit tiešām visi izsaka atzinību Latvijas prezidentūrai, ka tā ir spējusi panākt vienošanos dalībvalstu starpā.”
No dažu valstu diplomātiem dzirdams, ka Latvija ļoti fokusējas uz visai Eiropai svarīgām lietām un līdz ar to, atšķirībā no citu valstu prezidentūrām, necenšas tā sakot „izsist savu labumu” un mazāk iestājas par nacionālajām interesēm.
Latvijai Eiropas Savienības prezidentūras krēslā ir jāizvada vēl trīs nākamie mēneši. Stafeti pārņems Luksemburga, kas izmēros un pēc iedzīvotāju skaita ir krietni mazāka nekā Latvija, taču jau ar vairāku prezidentūru pieredzi.
