Pusdiena

Līdz 2020. gadam Vācijā varētu ierasties 3,5 miljoni patvēruma meklētāju

Pusdiena

Īrijas parlamenta vēlēšanās būtisku vairākumu neprognozē nevienai partijai

Brisele satraukta par konfliktiem KNAB

Brisele satraukta par konfliktiem KNAB

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijai ir nepieciešams stiprināt cīņu ar korupciju un uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību – tā savos ikgadējos ieteikumos Latvijai norāda Eiropas Komisija (EK). Līdzīgi kā iepriekšējos gados Briseles norāda arī uz problēmām veselības aprūpē, izglītībā un tiesu sistēmā, kas atbaida potenciālos ārvalstu investorus no jaunu darbavietu izveidošanas mūsu valstī.

Oficiāli ziņojums par situāciju katrā dalībvalstī, kas neatrodas zem īpašas ekonomiskas uzraudzības, tiks publicēts piektdien. Tomēr Latvijas Radio rīcībā nonākusī dokumenta versija liecina, ka Brisele ir satraukta par notiekošo KNAB. Tā norāda, ka iekšējās nesaskaņas traucē KNAB darbam un grauj šīs iestādes prestižu sabiedrības, sevišķi uzņēmēju acīs.

EK gan atzinīgi vērtē, ka KNAB pēdējos divos gados ir īpaši pievērsies korupcijas apkarošanai būvniecības jomā, kur esot vērojama nepietiekama konkurence, kā arī valsts iepirkumiem.

Tomēr 2015.gada pirmajā pusgadā esot krities uz tiesu nosūtīto lietu apjoms, norāda ziņojuma autori. Tāpat sabiedrības aptaujas dati liecina, ka tikai 30% uzņēmēju uzskata, ka cīņa pret korupciju notiek godīgi un objektīvi, nevis vēršoties tikai pret atsevišķiem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Šis rādītājs kopš 2013.gada ir samazinājies par 16% un ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā, proti, 44%.

Brisele pārliecināta, ka rādītāju sarukšanai par pamatu ir iekšējie konflikti KNAB.

Atbildot uz pārmetumiem, KNAB norāda - iespējams, EK savos ziņojumos iekļāvis nepatiesas ziņas, "kuras, iespējams, sniegušas ieinteresētas amatpersonas, kuru prettiesiskā darbība no iestādes puses tikusi pakļauta sankcionēšanai. Jau iepriekš esot bijusi līdzīga situācija, un KNAB pārstāvji klātienē piedalījās EK institūciju sanāksmēs un izskaidrojuši patieso faktisko situāciju.

KNAB pārstāve Laura Dūša
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

Arī kopumā ēnu ekonomika un problēmas tiesu sistēmā ir daži no faktoriem, kas atbaida potenciālos ārvalstu investorus. Maksājot algas aploksnēs, uzņēmumi var konkurēt ar pārāk zemām cenām, kas nebūtu iespējamas, ja tiktu nomaksāti visi nodokļi. Starptautiskās kompānijas, kas nevēlas piekopt šādu praksi, to apzinās un saprot, ka nevarēs veiksmīgi konkurēt Latvijas tirgū, un tādēļ nemaz neuzsāk šeit darbu.

Eiropas Komisija pozitīvi atzīmē to, ka pirmās instances tiesās ir paātrinājies administratīvo un civiltiesisko strīdu izskatīšanas ātrums. Tomēr joprojām pastāv problēmas ar tiesu administratoriem. Arī tas attur investorus no darbības Latvijā, jo viņi nav pārliecināti, ka iespējamie strīdi tiks izšķirti ātri un godīgi.

Nepietiekamais finansējums veselības aprūpē negatīvi ietekmē darbaspēka kvalitāti, jo cilvēki gluži vienkārši nevar laicīgi tikt pie ārsta, lai izārstētu savas kaites, un vēlāk nevar pilnvērtīgi strādāt. Arī kopumā sarūkošais iedzīvotāju skaits un strādājošo izglītības līmenis ir vēl daži no iemesliem, kas kavē straujāku ekonomikas attīstību, norādīts ziņojumā.

Tāpat Eiropas Komisija īpaši vērš uzmanību uz pārāk zemu atalgojuma līmeni valsts pārvaldē, kas nemotivē darbiniekus sasniegt rezultātus. Sauklis “maza un profesionāla valsts pārvalde” realitātē sastopas ar pretestību, jo no darbiniekiem tiek prasīts arvien vairāk, nepalielinot algu. Ar zemu samaksu ir grūti noturēt kvalificētus darbiniekus. No tā cieš arī Eiropas fondu projekti un dažādi iepirkumi, kuri tiek neprofesionāli vadīti, secina Brisele.

Šādi ieteikumi dalībvalstīm tiek publicēti katru gadu. Iepriekš izteikto ieteikumu ieviešana dzīvē līdz šim ir bijusi visai gausa.

Iepriekš vēstīts, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu, kā rezultātā atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki apjomīgu lietu izmeklētāji.

2015.gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Komisija KNAB vadītāja darbu novērtēja ar atzīmi "labi". Martā gan premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā neesot bijis nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

Savukārt pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, taču eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi. Vēlāk arī Streļčenoks atzina, ka iecerētās likuma izmaiņas ļaus vienkāršāk atlaist KNAB darbiniekus.

Šogad februārī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Jutas Strīķes asi kritizēja Streļčenoka darbību, kas būtībā esot iznīcinājusi biroju. Šie izteikumi saniknoja iestādes vadību, kas sauc tos par meliem un sola lemt par turpmāko rīcību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti