Briselē neskaidrība ar «pagaidu komisāriem»; Dombrovskis vēl nav izlēmis, vai doties uz EP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Katrs pagaidu komisārs Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksās vienu miljonu eiro. Tā nesen paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Vairāki komisāri ir ievēlēti Eiropas Parlamentā un līdz ar to jau pēc dažām nedēļām varētu pamest savu krēslu. Valstīm ir tiesības viņu vietā sūtīt aizstājējus. Tomēr Junkers to negrib. 

Briselē neskaidrība ar «pagaidu komisāriem»; Dombrovskis vēl nav izlēmis, vai doties uz EP
00:00 / 05:26
Lejuplādēt

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") nebūt nav vienīgais komisārs, kurš kandidēja tikko notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tika ievēlēts. Līdzīgā situācijā ir arī nīderlandietis Franss Timmermanss, igaunis Andruss Ansips, bulgāriete Marija Gabriela un vairāki citi.

Līdz ar to visiem šiem cilvēkiem tagad ir jāizvēlas - vai nu jūlijā sākt darbu Eiropas Parlamentā, vai arī atteikties no deputāta mandāta un palikt komisāra krēslā līdz novembrim. Abus apvienot nevar. To nosaka vēl 1976. gadā apstiprinātā kārtība.

Ja komisāra krēsls atbrīvojas, tad šos pienākumus var vai nu sadalīt starp citiem komisāriem, vai arī tā valsts, no kurienes nāca iepriekšējais komisārs, var izvirzīt aizstājēju, kurš strādās dažus atlikušos mēnešus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iebilst pret aizstājēju nozīmēšanu. Nesenā intervijā viņš sacīja, ka katrs pagaidu komisārs izmaksās Eiropas nodokļu maksātājiem vienu miljonu eiro. Šāds skaitlis veidojas, saskaitot kopā ne tikai algu, bet arī pārcelšanās pabalstu, biroja darbinieku algas un arī pensiju.

Tādēļ, kā apstiprināja Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritiss Shins, pēc Junkera domām, būtu labāk atlikušajos četros mēnešos pienākumus vienkārši pārdalīt. “Viņš ļoti skaidri pasaka, ka tagad ir pienākušas pašreizējās komisijas pilnvaru termiņa beigas. Mūsu darbs ir padarīts, visi mūsu priekšlikumi jau ir uz galda. Tādēļ, objektīvi raugoties, ir maz iemeslu, kas varētu pamatot komisāru aizstāšanu uz tik īsu laika periodu," pauda Shins.

Dombrovskis vēl nav skaidri izlēmis, vai viņš jūlijā sāks strādāt Eiropas Parlamentā, vai arī atteiksies no mandāta un paliks komisāra krēslā. Var nojaust, ka viņš gaida, kā noslēgsies tikšanās ar koalīcijas  partiju frakcijām un vai viņš atkal tiks nominēts par komisāru. Tas varētu būt skaidrs pirms Jāņiem.

Un arī uz jautājumu, vai Latvijai viņa vietā būtu jāsūta kāds aizstājējs, Dombrovskis atbild izvairīgi. “Tas ir lēmums, kas ir prezidenta kompetencē. Jebkurā gadījumā man pašreiz ir divi portfeļi: sākotnējais eiro un sociālā dialoga portfelis, kas saistās ar visiem fiskālās un makroekonomiskās politikas jautājumiem, gan papildu portfelis, kas attiecas uz finanšu stabilitāti un finanšu pakalpojumiem. Bet tas ir jautājums, kas ir prezidenta kompetencē," teica Dombrovskis.

Neoficiāli ir zināms, ka Junkers dotu priekšroku tam, lai Dombrovskis paliktu pašreizējā amatā līdz pat šīs komisijas pilnvaru termiņa beigām, jo viņa pārziņā ir plašs jautājumu loks. Bet, ja Dombrovskis tomēr kaut uz laiku kļūst par eiroparlamentārieti, tad vismaz daļu no viņa pienākumiem varētu uzņemties soms Jirki Katainens. 

Tajā pat laikā Dombrovskis netieši piekrīt Junkera loģikai, ka aizstājējam dažu mēnešu laikā būtu grūti iedzīvoties jaunajā amatā. “Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkera kungs savu nostāju ir skaidri paudis, ka viņš neatbalstītu, ka uz atlikušajiem četriem mēnešiem, no kuriem viens tāpat ir atvaļinājumu mēnesis, tiktu virzīti pagaidu komisāri. Gan dēļ augstajām izmaksām, gan tādēļ, ka dažu mēnešu laikā šiem komisāriem būtu grūti iekļauties darbā un uztvert visas savā jomā esošās nianses," norādīja Dombrovskis.

Latvijas valdībai pagaidām vēl nav oficiālas nostājas šajā jautājumā. Tomēr var noprast, ka pagaidu aizstājējs diez vai tiks meklēts.

Savukārt Igaunijas valdība paziņoja, ka par nākamo komisāri vēlas izvirzīt ekonomikas un infrastruktūras ministri Kadriju Simsoni. Turklāt viņa, visticamāk, sāks darbu jau jūlijā, jo pašreizējais komisārs Ansips ir ievēlēts Eiropas Parlamentā un viņam nav izredžu turpināt darbu nākamajā Eiropas Komisijā.

Savukārt komisāre Gabriela no Bulgārijas paziņoja, ka atsakās no deputātes mandāta, lai turpinātu darbu komisāres amatā. Var nojaust, ka viņa cer palikt šajā krēslā arī nākamos piecus gadus.

“Nākamā Eiropas Komisija tiks izveidota pēc pieciem - sešiem mēnešiem. Tādēļ es sev uzdevu jautājumu: vai Bulgārija var atļauties šajā laikā būt bez komisāra. Laikā, kad daži runā par komisāru skaita samazināšanu, kad ir jāseko svarīgu lēmumu pieņemšanai par mūsu ceļu uz Eirozonu, kad notiek diskusijas par Šengenas zonu. Tādēļ šobrīd es nevaru atļauties pamest komisāres krēslu. Es nevaru iedomāties, ka Bulgārijai nebūtu sava pārstāvja Eiropas Komisijā turpmākos sešus mēnešus," teica Gabriela.

Var secināt, katra dalībvalsts, visticamāk, pati izvēlēsies, vai ir vērts sūtīt uz dažiem mēnešiem pagaidu komisāru. Vienotas pieejas šajā jautājumā nebūs. Un katrai pusei tam ir savi argumenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti