Ziņots, ka ZZS un Nacionālā apvienība (NA) ir paziņojušas, ka piekritīs vien 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Brigmanis uzsvēra, ka Eiropas Komisija iepriekš bija paudusi, ka Latvijai iepriekš bija vēlēts uzņemt 250 cilvēkus, savukārt pēcāk šo cilvēku skaits ievērojami palielinājās. Eiropas Komisija iepriekš arī bija paudusi, ka bēgļu uzņemšana ir brīvprātīga, taču tagad, ieviešot kvotas, brīvprātības vairs nav. Brigmanis teica, ka Eiropas Savienībai (ES) jau no paša sākuma vajadzēja norādīt, ka uzņemamo bēgļu skaitu noteiks EK ieviesta kvotu sistēma - "Tad tā lieta būtu pilnīgi skaidra," pauda ZZS vadītājs.
Viņš arī bilda, ka Latvijai "reāli nav kur likt bēgļus".
Gan Brigmanis, gan NA līderis Gaidis Bērziņš, kurš arī sniedza interviju "Rīta Panorāmai", uzsvēra, ka valdība šī jautājuma dēļ nekritīs. "Tā būtu lielākā bezatbildība, ko valdības vadītāja [Laimdota Straujuma] varētu izdarīt," sacīja Brigmanis, atbildot uz jautājumu, vai Straujumas valdības dienas ir skaitītas.
Savukārt Bērziņš noraidīja izskanējušās runas, ka Latvija daļēji varētu zaudēt ES struktūrfondu atbalstu. Viņš atkārtoja jau iepriekš NA pausto, ka Latvijai ir jāpiešķir īpašs statuss, kas ļautu bēgļus neuzņemt, jo Latvijā jau ir augsts iebraucēju īpatsvars.
EK vadītājs Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri.
