Lai apsvērtu variantus, šogad skolā rīkota jau otrā tikšanās ar pagasta vadību, vecākiem un skolas personālu. Pirmdienas pēcpusdienā Balvu novada Briežuciema pamatskolas aktu zālē jūtama paliela rosība. Jau uz otro skolēnu vecāku, pedagogu un Balvu novada domes deputātu un speciālistu tikšanos bija ieradušies pārdesmit vietējie iedzīvotāji. Tikšanās mērķis – iespējamā skolas likvidācija.
“Mani interesē, cik tas izmaksā tagad un cik izmaksās, ka bērnus vajadzēs vest projām kaut kur,” divu pamatskolnieku tēvs Uģis, tiekoties ar novada deputātiem, gatavs diskutēt par skolas nepieciešamību, vēl jo vairāk tāpēc, ka likvidācijas gadījumā darbavietu skolā zaudē arī viņa sieva. “Es piecus gadus esmu Skotijā strādājis, braucu piepelnīties, bet,
ja šo skolu likvidē, es ņemu ģimeni un laižos kaut vai šodien pat prom. Te es dzirdēju, ka daudzi ir atgriezušies ar tādu cerību, ka te viss pastāvēs.”
Līgas vecākais bērns pirms kāda laika runājis tikai angļu valodā, Briežuciema pamatskolā pusgada laikā apguvis latviešu valodu un tagad sekmīgi mācās 2. klasē. Viņa uzskata, ka pašvaldībai Briežuciemā tomēr bija jāatstāj kaut vai pirmsskolas grupiņa. “Jā, mēs esam atgriezušies. Cerējām vēl uz kādu skolas pastāvēšanas laiku, bet nu izskatās maz ticams, ka te vēl kaut kas notiks. Noteikti meklēsim kādu līdzvērtīgu skolu.”
Protams vietējai pašvaldībai finansiāli izdevīgāk būtu, ja Briežuciema bērni turpmāk apmeklētu Balvu novada skolas - 19 kilometrus attālo Tilžas skolu vai izglītības iestādes 35 kilometrus attālajos Balvos. Novada Izglītības pārvaldes vadītāja Nora Apīne neslēpj, ka samazinoties skolēnu skaitam un līdz ar to arī valsts dotācijai, Briežuciema skolas uzturēšana pašvaldībai kļuvusi nepaceļami dārga. Divas reizes lētāk ir skolēnus sūtīt uz blakus novada vidusskolu.
“Baltinavai mēs maksājam par vienu bērnu gadā 1 360 eiro, šeit bērns gadā izmaksā 2 535 eiro savā skolā.”
Briežuciema pagastā pēdējo piecu gadu laikā ir piedzimuši vien 14 bērni. Palielinās arī to skolēnu vecāku skaits, kuri savām atvasēm izvēlas citas skolas, nevis vietējo pamatskolu, kur bērni mācās apvienotajās klasēs.
“Jāpadomā par to, kas var būt pēc pieciem vai septiņiem gadiem - tiešām nožēlosim paši, ka mūsu bērni te neiegūst tik kvalitatīvu izglītību un nav tik lielas iespējas kā, teiksim, Tilžā, Rekavā, Baltinavā - tur, kur ir pulciņi, sports, mūzikas, mākslas skolas un viss pārējais, kas katram bēram ir vajadzīgs,” turpina Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš.
Savukārt Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis uzsver - novads līdz pēdējam ir cīnījies par katru savu izglītības iestādi. Tomēr pašlaik Briežuciema skola ir vienīgā skola novadā, ko, visdrīzāk, tomēr nāksies likvidēt.
“Komitejā jau bija izskatīts šis jautājums par skolas likvidēšanu, tas tika virzīts uz domes sēdi, bet radās šaubas, tāpēc mēs šodien esam te. Mēģinām šīs šaubas kliedēt, dzirdēt vēl argumentāciju. Emocionāli argumenti - tie nav argumenti. Ir vajadzīgi argumenti, kas pārliecinātu, ka te skola tiešām ir ekonomiski pamatota vēl vismaz uz gadu. Pagaidām ļoti grūti atrast tādus argumentus.”
Šobrīd Briežuciema skolā strādā 14 pedagogi un deviņi tehniskie darbinieki. Tā kā daļa skolotāju paralēli darbam pamatskolā vada stundas arī citās mācību iestādēs, lielākā daļa pedagogu bez darba tomēr nepaliks. Savukārt tehniskie darbinieki, izņemot divus skolas pavārus, tiks nodarbināti skolas ēkā, kur nākotnē jau plāno pārcelties Briežuciema pagasta pārvalde.
Lēmumu par Briežuciema pamatskolas likvidāciju deputātiem jāpieņem līdz 1.martam.
