Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mūziķi saņem augstāko valsts apbalvojumu

Piedāvā izveidot 16 apriņķus

Briest vēl viena pašvaldību reforma – iecere izveidot 16 apriņķus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

Ziņas par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām ir skopas. VARAM norāda, ka diskusijas par to ir tikai priekšā. Taču, lai sarunu varētu sākt, ministrija sagatavojusi savu sākotnējo piedāvājumu apriņķu veidošanai.

Tie būtu novadi apvienoti ap noteiktu centru. Šobrīd Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīme attīstības centri. Bet tikai puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem.

Līdz ar to būtu Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Gerhards domā, ka šādas pārmaiņas nāks par labu iedzīvotājiem, jo šobrīd daudzi novadi sadarbojas, piemēram, izveidojot kopīgas būvvaldes vai citas institūcijas, taču šī sadarbība nav konsekventa.

"Reforma, kas bija iesākta, nav pabeigta," saka Gerhards. "Līdz šim noteiktie 39 novadi neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs redzam, ka vesela virkne  funkciju, kas savulaik bija nodotas rajonam, pēc tam novadam, pašvaldības savu ienākumu dēļ līdz galam nespēj nodrošināt. Bet mums ir jānodrošina, lai katrs Latvijas iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt visu pakalpojumu paketi – izglītību, veselību, transporta pakalpojumus," klāsta Gerhards.

Kučinskis skaidro, ka tas palīdzēšot arī labāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas. Citādi arī ministrija, plānojot savu iestāžu darbu noteiktās teritorijās, ne vienmēr to saskaņo ar citu ministriju iestāžu darbības teritorijām. Viņš gan arī uzsver, ka tas drīzāk nozīmēs pašvaldību sadarbības organizēšanu, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu.

"Sadarbības teritoriju noteikšana vairāk ir tāpēc, lai valsts pārvalde darbotos šajās teritorijās un meklētu labākos risinājumus. Noteikti pacelsies jautājums, kas ir ar pārvaldību, bija vairāki varianti – to var arī deleģēt vienai no pašvaldībām. Protams, runāt par jaunu pārvaldi vai nedod dievs otrā līmeņa pašvaldību - tas noteikti ir sen jau process beidzies," pauda Kučinskis.

Pašvaldībās par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām runā piesardzīgi, taču ne noraidoši. Daudzviet atzīst, ka lielākās pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk īstenot dažādus attīstības projektus.

Arī Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus atzīst, ka no šāda viedokļa būtu jāsper nākamais reformu solis. Taču vispirms esot jāiegūst lielāka skaidrība.

"Ja tur ir doma par sadarbību, tad sadarbības projektu naudas var iztērēt labāk ievirzot tās lauku uzņēmējiem, kas kopā ar kādiem normatīviem aktiem, varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi lauku apvidos. Bet, ja tā ir superpašvaldība, tad galu galā kāds no mazajiem novadiņiem dzīvos uz centra rēķina," uzsver Lācarus.

Līdz gada beigām ministrija rīkošot seminārus visā Latvijā, lai ar pašvaldībām pārrunātu iespējamos variantus. Iecerēts, ka reformu galīgo variants būs skaidrs pavasarī.

Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma 2009.gadā noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.

Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.

Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug.

Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.

Savukārt pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus.

Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tomēr beigās abus variantus politiķi noraidīja, un reforma izgāzās.

Saistītie raksti
22 komentāri
xXx
Kāpēc Saldus ir nozīmīgāka par Kuldīgu? Vai atkal tas nav Puzes ķeizara pirksts, kuram Kuldīga ir kā dadzis acī? Nedomāju, ka no šīs reformas būs kāds labums.
Murgs
Dzīvoju Kuldīga, bet esmu no Saldus. Stulbums. Neesam Amerika. Drīz varbūt būs štati? Neesam tik liela valsts, lai tā varētu sadalīt
sviests
sviests... kur ir normāla karte? visur tikai bla,bla,bla...konkrētu informāciju nav
Kenedijs
Šai reformai ir sava loģika, atšķirībā no iepriekšējām - gan no pakalpojumu, gan identitātes viedokļa. Paskatieties, piemēram, uz tagadējo Ogres novadu un pasakiet, kāds šizofrēniķis iezīmēja tā robežas? Jācer, ka pāriesim uz loģiskāku sistēmu, paldies VARAM.
juris
Mans nīstākais vārds - reforma. Nu jau 25 gadus. Kā vālodze pēc lietus.
Aivars
Atkal izaugs papildus viens ierēdņu - birokrātu slānis
gudrīte reformiste
Nu cik tad var reformēt to valsti?! Un uz katru jaunu reformu tik tērē miljonus! Un kā nevar tā nevar sakārtot valsti.Varbū nemaz nevajadzēja aiztikt veco kārtību! Katrs jauns ministrs nāk un reformē pa savam. Varbūt beidzot vajadzētu reformēt pašu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju!? Reformēt, aizrotēt,likvidēt un samazināt. acīmredzami,šī ministrija ir lieka,jo tai nav nekā cita,ar ko nodarboties kā tikai reģionālās reformas 20 gadu garumā. Cik naudas ietaupītos! Par daudz ministriju,par daudz deputātu un ierēdņu tik mazā valstī.Punkts.
Latviets
"gudrīte" droši vien gribētu dzīvot dzimtbūšanas sistēmā un bučot kungam roku. Nekādu reformu viss pa vecam. Kā jau tēvi dzīvoja.
fzss
tak ko tur daudz, ieceļam Lembergu par ķeizaru- un miers:DDDDDDD
.).
smerdelji,izbeidziet teereet bezjeegaa nodoklju maksaataaju naudu!!!
lohii
lohiiii
Supe
Kad tiesās iepriekšejos ,liekas ,tautas partijas reformatorus kas izveidoja tik noziedzigu reformu ,ja nemaldos ta bija zālāna kompāija ?
Riebeklis
Zalāns te īsti nav pie vainas. Visu šo reformēšanas putru savārīja Gaters no Jaunā laika, tātad jaunais un talantīgais gleznotājs Repše ir galvenais atbildīgais, bet šamajam jau baltā biļete. TP pārstāvis Zalāns, stājoties ministra amatā, bija spiests turpināt Gatera samurgojumu, jo mašinērija vairs nebija apturama. Zalāns ir upuris, lai kā man TP riebtos, jāatzīst, ka šinī gadījumā tie ir bez vainas.
Juris
Latvijas politiķi jūk prātā! Latviju ir jāpārņem kādai bagātai valstij, jo sevi mēs neprotam uzturēt.
Latons
Savu saimniecību jau esi atdevis kādam biezam papucītim, lai pašam nebūtu jāuzņemas veča lomu?
Antiņš
Tu laikam domā, ka Krievija ir bagāta...
Latviets
Beidzot. Sen jau bija laiks savest kārtībā reģionālo iedalījumu.
Es
Reformas vajadzīgas, jo kam tad būs vajadzīga ministrija, ja kaut ko BEZJĒDZĪGI nereformēs. Tagad jau lielajiem novada centriem vienalga par mazajiem ciematiem. 9mm dakteris
!?
Kāpec iepriekšējā reforma nepiedāvāja tik maz?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti