Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mūziķi saņem augstāko valsts apbalvojumu

Piedāvā izveidot 16 apriņķus

Briest vēl viena pašvaldību reforma – iecere izveidot 16 apriņķus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

Ziņas par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām ir skopas. VARAM norāda, ka diskusijas par to ir tikai priekšā. Taču, lai sarunu varētu sākt, ministrija sagatavojusi savu sākotnējo piedāvājumu apriņķu veidošanai.

Tie būtu novadi apvienoti ap noteiktu centru. Šobrīd Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīme attīstības centri. Bet tikai puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem.

Līdz ar to būtu Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Gerhards domā, ka šādas pārmaiņas nāks par labu iedzīvotājiem, jo šobrīd daudzi novadi sadarbojas, piemēram, izveidojot kopīgas būvvaldes vai citas institūcijas, taču šī sadarbība nav konsekventa.

"Reforma, kas bija iesākta, nav pabeigta," saka Gerhards. "Līdz šim noteiktie 39 novadi neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs redzam, ka vesela virkne  funkciju, kas savulaik bija nodotas rajonam, pēc tam novadam, pašvaldības savu ienākumu dēļ līdz galam nespēj nodrošināt. Bet mums ir jānodrošina, lai katrs Latvijas iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt visu pakalpojumu paketi – izglītību, veselību, transporta pakalpojumus," klāsta Gerhards.

Kučinskis skaidro, ka tas palīdzēšot arī labāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas. Citādi arī ministrija, plānojot savu iestāžu darbu noteiktās teritorijās, ne vienmēr to saskaņo ar citu ministriju iestāžu darbības teritorijām. Viņš gan arī uzsver, ka tas drīzāk nozīmēs pašvaldību sadarbības organizēšanu, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu.

"Sadarbības teritoriju noteikšana vairāk ir tāpēc, lai valsts pārvalde darbotos šajās teritorijās un meklētu labākos risinājumus. Noteikti pacelsies jautājums, kas ir ar pārvaldību, bija vairāki varianti – to var arī deleģēt vienai no pašvaldībām. Protams, runāt par jaunu pārvaldi vai nedod dievs otrā līmeņa pašvaldību - tas noteikti ir sen jau process beidzies," pauda Kučinskis.

Pašvaldībās par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām runā piesardzīgi, taču ne noraidoši. Daudzviet atzīst, ka lielākās pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk īstenot dažādus attīstības projektus.

Arī Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus atzīst, ka no šāda viedokļa būtu jāsper nākamais reformu solis. Taču vispirms esot jāiegūst lielāka skaidrība.

"Ja tur ir doma par sadarbību, tad sadarbības projektu naudas var iztērēt labāk ievirzot tās lauku uzņēmējiem, kas kopā ar kādiem normatīviem aktiem, varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi lauku apvidos. Bet, ja tā ir superpašvaldība, tad galu galā kāds no mazajiem novadiņiem dzīvos uz centra rēķina," uzsver Lācarus.

Līdz gada beigām ministrija rīkošot seminārus visā Latvijā, lai ar pašvaldībām pārrunātu iespējamos variantus. Iecerēts, ka reformu galīgo variants būs skaidrs pavasarī.

Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma 2009.gadā noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.

Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.

Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug.

Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.

Savukārt pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus.

Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tomēr beigās abus variantus politiķi noraidīja, un reforma izgāzās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti