Briest augstākās izglītības budžeta vietu pārdale par labu inženierzinībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai risinātu briestošo inženieru deficīta problēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāks darbu pie augstākās izglītības budžeta vietu pārdales par labu inženierzinībām. Šīs reformas plānots īstenot pakāpeniski, un vienlaikus paredzēts skaidrojošais darbs, lai jaunieši jau laikus apzinātos, kādas studijas valsts finansēs vairāk, kādas mazāk.

„Jau tuvāko gadu laikā mums būs izteikts inženieru specialitāšu un tehnisko specialitāšu speciālistu deficīts,” kolēģus valdībā brīdināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija). Viņš arī norādīja, ka Latvijā pēc dažiem gadiem būs izteikta sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu pārprodukcija, ja jau tagad nesāks risināt šo problēmu.

Tās sakne meklējama jau pamatizglītībā un vispārējā izglītībā. „Šajā līmenī jaunieši pārāk maz apgūst dabaszinības un matemātiku. Tātad ir pārāk maz šo eksakto zinātņu, kā rezultātā viņiem ir slēgts ceļš augstākajā izglītībā uz inženierzinātnēm un tamlīdzīgām eksaktām jomām,” skaidroja ministrs.

Jaunieši augstākās izglītības studiju izvēlē vairāk dod priekšroku humanitārajiem un sociālajiem virzieniem, jo to ļaujot arī esošais budžeta vietu sadalījums. To atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija tagad grasās mainīt, budžeta vietas vairāk atvēlot inženierzinātņu apguvei. „Rudenī mums būs jāpieņem lēmumi par budžeta vietu sadali. Tagad, pamatojoties ne tikai uz mūsu bažām par diezgan dīvaini lielu studentu skaitu sociālajās zinātnes, bet arī pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas ziņojumu, varam droši pateikt, ka mēs veiksim budžeta vietu pārdali no sociālajām un humanitārajām zinātnēm uz dabas zinātnēm augstākās izglītības iestādēs,” par ieceri stāsta izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ministrs skaidro, ka augstākās izglītības budžeta vietu pārdale plānota pakāpeniski, proti, vismaz tuvāko trīs gadu laikā. Šobrīd no kopējām budžeta vietām inženierzinātnes un dabas zinību vietas veido nepilnus 40%. Vj.Dombrovskis neminēja vēlamo proporciju budžeta vietu sadalē, taču norādīja, ka pārmaiņas būs būtiskas.

Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš skeptiski vērtē iecerētās pārmaiņas: „Patiesībā pats termins „pārdalīšana” man šķiet absolūti nevietā.” Budžeta vietas no kopējā skaita veido vien trešo daļu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī valsts finansējums viena studenta izglītošanai ir samērā niecīgs.

„Ja valstij trūkst inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu, kas tā arī ir, un ko, iespējams, nākotnē vajadzēs vēl vairāk, tad vienīgais pareizais risinājums būtu šajās nozarēs palielināt budžeta vietu skaitu. Bet nekādā gadījumā to nedarot uz citu nozaru rēķina, kur tāpat budžeta vietu skaits nav īpaši liels,” uzsver Auziņš.

Izglītības ministrijai priekšlikumi augstākās izglītības budžeta vietu pārdalē un citi ierosinājumi valdībā jāiesniedz līdz šā gada oktobra beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti