Vēl pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda oficiālā sākuma dažas partijas jau sākušas aktīvu aģitāciju ar televīzijas reklāmām. To šobrīd dara Rīgas domes koalīcija partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" līderi. Šim piemēram sekojusi arī "Vienotība".
LTV raidījuma "Panorāma" aptaujātie sabiedrisko attiecību speciālisti uzsver – partijas apzinās ierobežojumus, taču tēriņus atvēl lielākus, nepārkāpjot likumu.
"Iemesls ir ļoti triviāls – lai tie resursi, kas tiek investēti kampaņās, netiktu uzskatīti par priekšvēlēšanu aģitāciju, un dabiski, kā jebkurā mārketingā, ir svarīga ziņa un atkārtošanas biežums. Tas, ko viņi iegūst, ir atkārtošanās frekvence, kas netiek uzskaitīts priekšvēlēšanu tēriņos," teica "Vīlands Associates" dibinātājs Ralfs Vīlands.
"Tā ir kaut kāda kroplība. Tagad pati "Vienotība", kas šos likumus ir pieņēmusi un aizstāvējusi, pati tagad ir spiesti kampaņot pusgadu pirms vēlēšanām," norāda sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks.
KNAB uzsver – tēriņi ārpus likumā teiktā aģitācijas laika ir legāli un nav skaitāmi kopā ar likumā atļautajiem.
"Nenoliedzami šī kampaņa kā reklāma, ir kā ievads pirms oficiālās kampaņas. Bet es nekādi negribu nākt klajā un teikt, ka kaut kas ir pārkāpts. No sistēmas viedokļa viss ir pareizs," sacīja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
Šo tēriņu regulējumam, KNAB ieskatā, pagaidām likuma labojumi nav vajadzīgi. Krietni grūtāk birojam būs kontrolēt partiju tēriņus sociālo mediju kampaņās, kuras šogad tiks izmantotas vairāk.
"Tam, ko raksta sociālajos tīklos, piešķirt finanšu komponenti nevar. Pārskats veidojas no summām, kas ir piešķirtas. Nākotnes perspektīvā šī problēma ar sociālajiem tīkliem paliek plašāka un to vajadzētu risināt," uzskata Jaunskunga.
Tikmēr to partiju pārstāvji, kas jau sākuši cīņu par vēlētāju balsu piesaisti pirms oficiālā aģitācijas perioda, neatklāj, cik lieli būs kampaņām atvēlētie tēriņi.
