100 000 vārdu, aiz kuriem ir kāda konkrēta cilvēka dzīve un arī nāve. Tie visi uzrakstīti uz sienas pie Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja. Par dažu cilvēku dzīvi atgādina melnbaltie foto.
Holokausta laikā Latvijā tika nogalināti ap 100 000 ebreju. Divas trešdaļas no viņiem bija Latvijā dzīvojošie ebreji, bet mazākā daļa nogalināto ebreju šurp tika atvesti no citām valstīm, ieskaitot pašu Vāciju. Daļa nomira pa ceļam. Lai mūžam pieminētu šos melnos vēstures notikumus, Vācijas pilsētas Brēmenes iedzīvotāji un uzņēmēji muzejam Latvijā dāvina par saziedoto naudu tapušu piemiņas akmeni.
"Mēs visi saprotam, kas notika šeit. Visi to atcerēsimies un visi kopā pateiksim: "Nekad vairs". Svarīgākais ir saprast, ka vissvarīgākais paliek cilvēks," pasākumā sacīja muzeja valdes priekšsēdētājs, rabīns Manahems Barkans.
Cilvēka dzīvības cienīšana neatkarīgi no tautības - šādus vārdus sanākušie lietoja, uzrunājot cits citu un viesus no Vācijas. Tā ir piemiņa nacistu un viņu palīgu noziegumu upuriem, rakstīts uz uzdāvinātā akmens.
"Vācija nenoliedz vēsturi. Vācija ir ļoti atbildīga. Es kā vēstniece šobrīd varu sacīt, ka savā pieredzē es esmu saskārusies ar ļoti lielu Vācijas atbildību par vēsturiskajiem notikumiem pirms Otrā pasaules kara, Otrā pasaules kara laikā. Gan attiecībā pret Latviju, gan attiecībā pret ebreju tautas genocīdu. Vācieši ļoti atbildīgi izturas pret vēsturi," uzsvēra Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
Dāvanu Latvijas ebreju kopiena otrdien saņem vien pusotru nedēļu pēc kalendārā ierakstītās oficiālās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas.
