Brasas tilts, visticamāk, uzbūvēts pāri veco Rīgas Garnizona kapu stūrim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Brasas tilta rekonstrukcijas laikā atraktajos apbedījumos, visticamāk, apglabāti Rīgas Kara hospitālī mirušie krievu armijas karavīri, tā secina eksperti. Apbedījumi ir bez piederības zīmēm, bet izrakumos redzams, ka Brasas tilts uzbūvēts pāri vienam vecās Rīgas Garnizona kapsētas stūrim.

Brasas tilts, visticamāk, uzbūvēts pāri vecās Rīgas Garnizona kapsētas stūrim
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Satiksme pār Brasas tiltu Rīgā jau kopš pavasara notiek tikai vienā virzienā. Tilta puse virzienā uz centru ir uzrakta, taču darbi tur jau ilgāku laiku vairs nenotiek. Maijā pie uzbrauktuves uz tiltu atklāja apbedījumus un darbus pārtrauca.

Tālis Ešmits vada kritušo karavīru meklēšanas vienību „Leģenda”, kas veic ekspedīcijas gan uz bijušajām latviešu karavīru cīņu vietām Krievijā, gan tiek pieaicināta reizēs, kad karavīru apbedījumi ārpus kapsētām tiek uzieti tepat, Latvijā. Ar Ešmitu Latvijas Radio satiekas pie bedres Brasas tilta galā. Tur viņš ar kolēģiem šovasar izcēla gandrīz 40 cilvēku mirstīgās atliekas.

Karavīru meklēšanas vienības "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits
Karavīru meklēšanas vienības "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits

„Redzat tur tos ķieģelīšus? Tie tur nemētājas nejauši,” rāda Ešmits. Dzeltenie ķieģeļi bedres apakšā ir tādi paši kā blakus esošo Miķeļa kapu sētas stabiem. Izrakumos atklājies, ka sēta turpinājusies arī vietā, kur 1959. gadā izbūvēja Brasas tilta uzbrauktuvi.

Eksperts apstiprina, ka tas nozīmē –

būvnieki tolaik vienkārši ir nošķūrējuši nost vienu stūri no Garnizona kapsētas.

Pie šī pavasara remontdarbos atklātajiem apbedījumiem nebija piederības zīmju vai norāžu. Tādēļ grūti spriest, vai būvnieki tolaik domājuši, ka izmanto tukšu kapu stūri vai vienkārši nav likušies ne zinis par apakšā palikušajiem kauliem.

„Jāņem vērā, ka visas lielās Eiropas pilsētas daļēji ir būvētas uz kapiem. No tā pilnībā nevar izbēgt. Šajā gadījumā droši vien bija kāds izpildkomitejas lēmums to sētu pārcelt. Varbūt vajadzēja ātri, bija kaut kādi termiņi vai, nedod dievs, kādas jubilejas – es tā fantazēju. Vienkārši tika nolīdzināts, tas bija ērtāk, ātrāk un fiksāk, un viss tika aizmirsts. Līdz brīdim, kad sākās šie darbi, un celtnieki viņus atrada,” saka Ešmits.

Vienīgais, ko līdzās atraktajiem kauliem atrada „Leģendas” vīri, bija Krievijas cara armijas militāro apsēju pogas. Tas vedina domāt, ka tur bija apglabāti otrpus tiltam esošajā Kara hospitālī mirušie.

Tālim Ešmitam radies iespaids, ka apbedīšana bijusi ļoti formāla: „Varēja redzēt arī to, ka jau pēc nāves ir atvērti galvaskausi, ir veiktas kaut kādas līķu sekcijas. Esmu pārliecināts, ka mirušie ir Rīgas garnizona militārpersonas. Kad ir bijuši kādi neskaidri apstākļi, veikta sekcija, lai kāds, kurš par šo cilvēku atbild, varētu papīros ierakstīt: miris no tā un tā, punkts.

Mēs arī ieraudzījām, ka tas ir parastais, klasiskais karavīru rindu apglabājums.”

Ešmits domā, ka šajā vietā karavīri glabāti 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, jo Pirmā pasaules kara apbedījumi ir dziļāk kapos un citā virzienā.

Vienīgais izrakumos atrastais piemineklis bijis uzstādīts kādam 1911. gadā Aleksandra augstumu slimnīcā mirušam Jozefam Poklevskim-Kozelam, bet nav skaidrs, vai tur atradusies arī pati kapavieta. „Kas attiecas uz karavīru apbedījumiem, tie parādās katru gadu,” saka Arnis Āboltiņš, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģijas nodaļas speciālists un biedrības „Brāļu kapu komiteja” vadītājs.

Viņš atzīst – šādi gadījumi, kad remontdarbu laikā atrod apbedījumus, Rīgā nav retums, kā daudzās senās pilsētās. Pārvalde ieteica tos pārapbedīt dziļāk vecajos Garnizona kapos, kas tagad saplūduši ar Miķeļa kapiem. Mirušo personības noskaidrot nebūs viegli.

„Kas attiecas uz Kara hospitāli vai uz militārajām darīšanām, tur vairāk vai mazāk visi materiāli ir Krievijas kara arhīvos. Tas nozīmē atsevišķu, nopietnu pētniecību.

Izsēdēt to visu cauri – tas prasa ilgstošu laiku. Nav tik vienkārši no Latvijas tikt Krievijas armijas arhīvos. Pagaidām variants ir tāds, ka viņus apglabās, vieta ir zināma. Bija runa, ka tur arī pieliks informatīvo plāksnīti, ka šeit apbedīti tie, kurus atrada celtniecības darbu laikā pie Brasas tilta. Tā vieta saglabāsies. Ja kādam būs interese un varēšana kaut ko tālāk pētīt, ar laiku varbūt noskaidrosies kas vairāk,” rezumē Āboltiņš.

Pīšļu pārapbedīšana plānota augustā.

Bet, turpinot Brasas tilta remontu, visticamāk, tiks atrakti vēl kādi apbedījumi no šī paša likvidētā kapsētas stūra. Kad darbi turpināsies, pašlaik nav skaidrs. Rīgas domes Satiksmes departaments nupat saņēmis Latvijas Būvinženieru savienības ekspertu izvērtējumu un gaida arī būvvaldes atzinumu, kas ļautu izšķirties par galveno – remontēt veco tiltu vai celt jaunu.

Brasas tilts (arhīva foto)
Brasas tilts (arhīva foto)

„Šobrīd mēs gatavojam visu nepieciešamo dokumentāciju un plānojam satiksmes organizācijas shēmu, kā nodrošināt apbraucamos ceļus būvniecības darbu laikā. (..) Sākotnējā projektā satiksmes organizācija tika plānota tāda, kā tā ir pašlaik, taču šī tilta stāvoklis nav tik labs, kā būvprojektā bija paredzēts. Tādēļ mēs meklējam risinājumus apbraucamajiem ceļiem,” skaidro departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Satiksmes departaments ir apņēmības pilns pabeigt tilta remontu vai jauna tilta būvi līdz 2023. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti