Latvijas zeme glabā vēl daudzu kaujās kritušu karavīru mirstīgās atliekas, taču ne visus atrastos izdodas identificēt un apglabāt jau kā atpazītus karavīrus.
Rīts ir auksts un saulains, kad kritušā strēlnieka zārks tiek guldīts Rīgas Brāļu kapos līdzās citiem par Latviju kritušiem cīņu biedriem.
Viņš tika atrasts vietā, kur līdz ar viņu krita citi cīņu biedri no 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulka. 1917. gada 5. janvārī kauja bija asiņaina. „Pēc kara šī vieta palika starp fronti – vienā vācu karavīri, otrā krievi un mūsējie (..).
Pateicoties tam, ka pie viņa atradās apbalvojums - Jura krusts -, izdevās viņu identificēt un tagad notiek pārapbedības Brāļu kapos,” saka Latvijas Kara muzeja speciālists Dagnis Dedumietis.
Šādas kareivju pārbedīšanas Latvijā notiek bieži, jo dažādu darbu vai īpašu meklēšanas pasākumu laikā atrod aizvien jaunus kritušos. Pirms nedēļas Valgudes pusē pārbedīja 30 Ziemassvētku kauju dalībniekus, šogad vēl plānota pārbedīšana pie Ķekavas.
„Dažkārt, darot saimnieciskos darbus, atrod kritušos. Ir doma veidot plānveida meklēšanu, bet daļa informācijas ir Krievijas arhīvos,” teica Brāļu kapu komitejas loceklis Arnis Āboltiņš.
Lai gan kopš kaujām pagājuši jau gandrīz 100 gadi, Brāļu kapu komitejā atzīst, ka mūsu pienākumam pret kritušajiem kareivjiem nav noilguma. Arī Andrejs Kurpnieks kaujas lauka vietā no šodienas dus svētītā zemē.
