Vecās siltumnīcas bija tehniski novecojušas - ziemā nevarēja piekurināt un augi sala. Pirmie jaunajā oranžērijā pārstādītie augi jau laiž dzinumus.
No vecās stikla mājas izrakti un pārnesti vairāki tūkstoši augu. Tagad katrs jāiestāda jaunajā mājvietā. Iepriekš augi mita lielā šaurībā un cilvēki nevarēja tos labi apskatīt.
Kad sakuplos būs fantastiski. Pēc 3-4 gadiem te būs mūža meži, saka Botāniskā darza oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kuras vadībā rit darbi.
„Tuvu ideālam un vēl .. vīteņaugi tiks ļoti daudz eksponēti. Vecajās oranžērijas to nevarējām, vietas nebija. Tagad te redzamas arkas un statīvi, kur tīties. Katrā siltumnīcā savs klimats. Tropu siltumnīcā augi ziedēs visu gadu. Vecajās tas nebija iespējams temperatūras dēļ,” skaidro Zane Purne.
Būs arī daudz ūdensaugu. No otrā stāva labi pārskatāma sukulentu māja. Kaktusu pārstādīšana ir īsts pārbaudījums pat rūdītiem biologiem.
„Ar spalvu nevar aprakstīt un to nevar izstāstīt,” pārcelšanos atceras Zane Purne, atzīstot, ka „bija jau briesmīgi, bija traumas”.
Augi arī ir drusku apvainojušies, jo ir saknes apcirstas, bet līdz pavasarim būs ieaugušies, mierina speciāliste.
Specialā statīvā deviņos stāvos ziedēs Mēness kaktusi.
„Tie ziediņus raisa tikai naktī. Atplauks 12 naktī un pirms saules lēkta aizveras ciet. Ziedi ir fantastiski, lieli. Tad lūgs direktora atļauju, kad Botānisko dārzu neatvērs dienā, bet naktī, jo ziedus varēs redzēt tikai naktī,” stāsta Zane Purne
Vairāk nekā 3000 kvadrātmetru plašā oranžērija uzbūvēta par Eiropas reģionālā attīstības fonda naudu. Siltumnīcas, darbinieku telpu remonts un daļēja ceļu seguma atjaunošana izmaksāja 3,4 miljonus eiro.
„Vecajās siltumnīcās kurinātāji, uzraugi pa naktīm staigāja un grieza krānu vaļā vai ciet, ja ir par karstu. Bet te tiešām ir modernas siltumnīcas, šeit pašiem sava meteostacija, kas skatās, kāda ir temperatūra, vai līst, vai pūš vējš, vai mitruma procents ir tāds, kāds vajag, un tad dators izlemj vai jumtu vērt vaļā,” par jaunās oranžērijas priekšrocībām stāsta Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Strādniekiem uz galvas vairs nekritīs stikli, ziemā siltumnīcās vairs nebūs jākurina ugunskuri. Nebūs lieki jālīkņā. Galdus ar smagajiem podiem nu var pastumt ar vienu roku. Arī smagās lejkannas un šļūtenes nevajadzēs. Direktoram bažas vien raisa elektrības cenu kāpums.
„Taupīgas siltumnīcas, šobrīd gaidām pirmos rēķinus.. Skatīsimies, kā tas būs ciparos,” saka Svilāns.
Jaunajā glāžu mājā glabās nacionālas nozīmes augu genofonda kolekciju - Latvijas selekcionāru veidotās šķirnes, kā arī retās un apdraudētas sugas.
Viens no lielākajiem lepnumiem ir gerberu, krizantēmu un ciklamenu kolekcijas. Vecajās siltumnīcās tās bija slēgtas apmeklētājiem, tagad ikviens varēs palielot acis.
„Būs pateicīga vide, kur vest bioloģijas skolotājiem savus skolēnus, rādīt, kā izskatās viens vai otrs augs, mācīt botāniku, sistemātiku, daudz citas lietas, ko vislabāk var iemācīties, vienreiz redzot nekā 10 reizes lasot abstraktus tekstus grāmatās,” saka Svilāns.
Salaspils Botāniskā dārza jauno oranžēriju iekārtos visu ziemu. Apmeklētājiem to plāno atvērt pavasarī.
