Filantrops, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs (05.11.1953 – 21.09.2019) – personība, kuras mūžs, darbi, idejas un aizrautība mainīja pasauli, Latviju, sabiedrību un līdzcilvēku pasaules redzējumu, 21. septembrī pēc smagas slimības devās mūžībā.
Cilvēki, esiet labi! – tik vienkāršs bija mecenāta Borisa Tetereva vēlējums Latvijas cilvēkiem radio intervijā pirms pieciem gadiem, sagaidot 18. novembra svētkus.
Tieši tāds bija arī viņa paša dzīves kredo, un to viņš īstenoja ļoti dāsni, aizrautīgi un daudzpusīgi. 2010. gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru viņš izveidoja Teterevu ģimenes fondu, atbalstot neskaitāmus labdarības projektus izglītībā, veselības aprūpē, mākslā un vēl daudzās citās jomās. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
“Boriss Teterevs visiem ir ļoti liels piemērs. Gan politiķiem, gan cilvēkiem, kuriem ir mazliet vairāk naudas nekā vidējam slānim. Tas galvenais viņa devums ir tas, ka viņš šo piemēru ir nesis,” izsakās Artūrs Šilovs.
“Viņš ir tik liela personība, ka tu nevari citu līdzvērtīgu cilvēku nosaukt viņa vietā,” pauž Marija Luīze Kalniņa.
Artūrs Šilovs un Marija Luīze Kalniņa ir topošie ārsti, Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiāti medicīnā. Marija Luīze ir Medicīnas fakultātes 5. kursa studente un apsver kļūt par pediatri, Artūrs ir radioloģijas specialitātes rezidents.
“Es nebūtu tur, kur es šobrīd esmu, bez šī atbalsta, ņemot vērā, ka medicīnas studentiem jau tā klājas diezgan grūti. Bet mēs te nerunājam pat par kaut kādu pamatvajadzību nosegšanu, bet par iespēju darboties zinātnē, sociāli nozīmīgos un sabiedriski nozīmīgos projektos. Pateicoties fonda atbalstam, bija iespēja iegūt papildu prasmes ārzemēs, stažēties vairākās valstīs, iespēja arī voluntēt šeit, lai vēlāk visu šo pieredzi ieguldītu pēc būtības Latvijas sabiedrībā,” stāsta Artūrs Šilovs.
“Tas dod iespējas pavadīt studijas, ne tikai mācoties vai darbā, bet arī sevi pilnveidot sevi ārpusstudiju aktivitātēs, nodarboties ar sabiedrisko darbu, ar pētniecību,” izsakās Marija Luīze Kalniņa.
“Ja katram no valsts būtu šāds atbalsts, ko Boriss Teterevs ir iedevis jau vairāk nekā 20 stipendiātiem, mēs būtu pavisam citā valstī ar pavisam citu veselības aprūpes sistēmu,” piebilst Artūrs Šilovs.
“Viņa ieguldījums Latvijas sabiedrībā ir milzīgs, un bez tā Latvija būtu krietni citādāka,” uzskata arī labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Ziedot.lv ir ļoti pateicīgi par Teterevu fonda atbalstu. Pirmā sadarbība sākās jau krīzes gados, kad ar fonda atbalstu Latvijā tika atvērtas 53 zupas virtuves.
“Jā, viņš ir daļa no Latvijas, un es arī teiktu, viņš ir daļa no pasaules, jo Borisa darbi bija ne tikai Latvijā, mēs zinām, ka viņš pēc plūdiem Bali palīdzēja un arī fermeriem Āfrikā, darbība bija ļoti plaša, faktiski viņš bija pasaules cilvēks, bet vienmēr atgriezās mājās, kas ir ļoti augsti novērtējams.
Es teiktu, jā, bez viņa Latvija būtu savādāka. Lieli darbi, un es par to viņam esmu ļoti pateicīga!” saka Rūta Dimanta.
Rundāles pils ļaudis Borisu un Ināru Teterevus dēvē par saviem eņģeļiem. Publiski plaši zināms Teterevu fonda piešķirtais pusmiljons, kas ļāva pabeigt pils restaurāciju 2014. gadā, bet patiesībā Teterevi klusi un neuzkrītoši pilij palīdzēja jau kopš 90. gadu nogales, pretī neprasot nekādu reklāmu.
Imants Lancmanis, kādreizējais Rundāles pils muzeja direktors, atzīst, ka Boriss Teterevs bija no retajiem bagātajiem cilvēkiem, kam nauda nebija mērķis, bet tikai līdzeklis, lai to izmantotu vislabākajā veidā – pasauli padarot labāku.
“Es atceros, ka vienreiz Boriss teica, sen jau diezgan, ka viņš gribētu nomirt ar vienu dolāru kabatā, jo viņš saprata to, ka nav nozīmes sakrāt kaudzi naudas un priecāties par to, tas ir absurds, bet diemžēl šis absurds vada lielā mērā pasauli un bagātu cilvēku psiholoģiju,” izsakās Imants Lancmanis.
Topošais ārsts, radioloģijas speciālists Artūrs Šilovs savukārt atceras sarunu ar Borisu Teterevu pirms trim gadiem pēc stipendiju pasniegšanas ceremonijas. Artūram ļoti gribējies zināt, kādēļ Boriss Teterevs savulaik, būdams jau pieprasīts un cienīts ārsts, tomēr atstāja šo karjeru un uzsāka privāto biznesu. Teterevs atbildējis, ka viņam bijis nepieciešams lielāks vēriens.
Latvijas Radio Borisu un Ināru Teterevus uz sarunu bija aicinājis pirms pieciem gadiem dažas dienas pirms 18. novembra svētkiem, un sarunas noslēgumā Boriss Teterevs arī izteica vēlējumu visiem Latvijas cilvēkiem:
“Cilvēki, esiet labi un miermīlīgi, un saprotiet, ka mums visiem ir viens ceļš. Pārstājiet naidoties, un tad mums viss būs labi. Mēs pārāk daudz bieži esam aizņemti ar niekiem. Es esmu zelta vidus ceļa piekritējs, par ko jau runāja Aristotelis. Es uzskatu, ka pats lielākais ļaunums pasaulē rodas no kreisiem un labiem radikāļiem, kuri bojā mums dzīvi.
Es novēlu visiem mieru, saskaņu un izpratni, ka vēsturē neko vairs nav iespējams izmainīt – ir jādomā par šodienu un nākotni, un jo mēs ātrāk visi to sapratīsim, jo būs labāk.
Tā kā es vēlu visiem mieru, izaugsmi, prieku, bet mēs mazliet visiem, kam varēsim, palīdzēsim.”
Borisa Tetereva piemiņai veltīts publisks dievkalpojums notiks 2. oktobrī, pulksten trijos pēcpusdienā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadībā.
Respektējot piederīgo vēlmi, cilvēki aicināti nenest ziedus un vainagus. Gan dievkalpojuma laikā, gan arī pēc tam līdz pulksten 18.00 katedrālē būs iespēja iedegt svecīti, kopīgi kavēties domās un muzikālos priekšnesumos, godājot Borisa Tetereva piemiņu.
