Par amatu sadalījumu 13.Saeimas prezidijā jaunievēlētās partijas pēdējo dienu laikā diskutē aktīvi. Neformālas sarunas ir aizvadītas arī aizvadītajās brīvdienās un turpināsies arī pirmdien. Tomēr plašsaziņas līdzekļus uz tām neaicina, lai sarunas ritētu raitāk. Uz Saeimas priekšsēdētājas amatu šobrīd pretendē divas kandidātes - līdzšinējā spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un JKP pārstāve Beitnere-Le Galla.
„Mēs neuzstājam, es to vārdu nelietotu. Mēs piedāvājam, aicinām. Es objektīvi uzskatu, ka šobrīd mūsu kandidāte ir labākā no visiem, kas ir izvirzīti no partijām. Nevajag visu laiku kalkulēt, kā tur ir valdībā un cik lielas ir frakcijas. Pēc visiem standartiem mums varētu piekrist šī vieta, un kandidāts ir labs. Bet, lai deputāti lemj, mēs nebūsim iecirtīgi par šādu lietu,” stāstīja Bordāns.
Taču politiķi kalkulē.
Apvienības „Attīstībai/Par!” pārstāvis Pūce uzskata, ka abas kandidātes ir kompetentas.
„Šādā sadrumstalotā Saeimā nebūtu pamatoti, ja vairākus augstākos valsts amatus ieņemtu vienas politiskās partijas pārstāvji, tāpēc mēs esam aicinājuši, ja JKP vēlas uzturēt savu kandidātu, tad viņai vajadzētu atteikties no pretenzijām uz Ministru prezidenta amatu. Ja viņi vēlas uzturēt savu pretenziju, viņiem nevajadzētu kandidēt uz Saeimas priekšsēdētāja amatu,” izteicās Pūce.
„Attīstībai/Par!” pārstāvji pirmdien plkst.16 lems par to, vai atbalstīt apvienības kandidātes Marijas Golubevas virzīšanu uz priekšsēdētāja biedra vai sekretāra biedra amatu.
Uz vietu prezidijā pretendē arī partija „KPV LV”, stāsta tās premjera kandidāts Aldis Gobzems. Viņš neizslēdz, ka Saeimas biedra amatu varētu ieņemt Artuss Kaimiņš, kurš pats izteica tādu vēlmi. Lēmumu partija varētu pieņemt pirmdien pēc frakcijas deputātu sanākšanas vai arī otrdien.
„Mēs sevi redzam Saeimas prezidijā, bet nepretendējam uz nekādiem konkrētiem posteņiem. Mēs apspriežam, protams, arī Artusa [Kaimiņa] kandidatūru. Tas tāds normāls process,” stāstīja Gobzems.
Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam varētu tikt virzīts arī trešais kandidāts - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvis Gundars Daudze, kurš šo amatu ieņēmis līdz šim. Savu amatu varētu saglabāt arī līdzšinējais parlamenta sekretārs „Saskaņas” biedrs Andrejs Klementjevs.
„Frakcija vienojās, ka deleģēs mani uz šo amatu. Cik saprotu, pretenziju par iepriekšējiem darbiem prezidijā nevienam politiskajam spēkam nav. Tas nozīmē, ka es zinu šo darbu un esmu gatavs to turpināt. Es domāju, ka tas būs pārsteiguma balsojums, un katra persona, kura būs apstiprināta prezidijā, tā būs maza uzvara konkrētajai frakcijai,” norādīja Klementjevs.
„Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība par savu nostāju attiecībā uz kandidātu virzīšanu un atbalsta izteikšanu kādam no kandidātiem lems pirmdien valdes sēdē.
Otrdien, 6. novembrī, jaunievēlētā Saeima savā pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlēs Saeimas Prezidiju, kura sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, sekretārs un viņa biedrs. Ņemot vērā ieilgušās sarunas par valdības izveidi, partijas bija pieļāvušas domu izveidot tehnisko vai pagaidu prezidiju. Tomēr šī iecere izpelnījusies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kritiku, un no tās šobrīd ir atteikušies.
