ĪSUMĀ:
- Bordāns potenciālajiem partneriem piedāvājis atbildības jomu sadalījumu.
- “Attīstībai/Par!” atsakās runāt par amatiem pirms vienošanās par dara prioritātēm, gala atbildi sola pirmdien.
- JKP sola detalizētu darbu plānu iesniegt piektdien.
- JKP vēlas premjera, finanšu, VARAM, iekšlietu ministra amatus.
- “Attīstībai/Par!” iebilst pret pārāk lielu nozaru koncentrāciju vienas partijas rokās.
- “Attīstībai/Par!” nemēģināja pārliecināt Bordānu par ZZS iekļaušanu koalīcijā.
- JKP “Jaunajai Vienotībai” piedāvā ārlietu ministra portfeli.
- Rinkēvičs: “Jaunā Vienotība” nepiekrīt tikai vienam ministra portfelim.
- Par deputātu ievēlēšanu Saeimas komisijās parlaments lems 20.novembra sēdē.
Bordāns ceturtdien turpināja sarunas ar partijām par nākamās valdības izveidošanu. Pie katra no potenciālās koalīcijas dalībniekiem Bordāns nācis ar savu piedāvājumu atbildības jomas sadalījumā.
Ceturtdien notika tikšanās ar apvienības „Attīstībai/Par!” pārstāvjiem. Saruna ilga gandrīz divas stundas, un tā bija smaga, secināja apvienības līderis Artis Pabriks.
Katra no pusēm vēlējās likt atšķirīgus uzsvarus. Bordāna komanda uzreiz piedāvāja sadalīt atbildības jomas nākamajā valdībā. Iepriekš JKP piedāvāja „Attīstībai/Par!” veselības un labklājības ministru amatu. Vai tāds priekšlikums izskanēja arī šobrīd, Bordāns neatklāja, minot, ka partneri sākumā lūguši detalizētu Bordāna valdības prioritāšu plānu.
To JKP grasās izstrādāt piektdien, lai jau pirmdien to apspriestu ar visiem potenciālajiem koalīcijas dalībniekiem.
„Ja mēs paņemam visus dokumentus, vismaz trīs partijas, kas gāja pie Valsts prezidenta ar šiem dokumentiem… Mēs esam rūpīgi izstudējuši šos dokumentus un salikuši kopā. No mūsu viedokļa tajās ir atšķirība tikai detalizējumā. Es esmu izteicis savu gatavību būt par sava veida mediatoru starp partijām, ja būs lielākas atšķirības,” norādīja Bordāns.
Partiju redzējums par novadu, veselības un izglītības reformu galvenajos virzienos sakrīt, taču „Attīstībai/Par!” noraida tādas „konservatīvo” idejas kā drošības dienestu reformu vai plānu celt minimālās pensijas jau nākamgad, jo tam nesaskatot finansējuma avotu.
„200 eiro minimālā pensija, mūsuprāt, nav reāls plāns, līdz ar to mēs vēlējāmies redzēt dokumentu,” sacīja Pabriks.
Strīdi varētu izvērsties arī par amatiem. Jaunā konservatīvā partija tagad gribētu ieņemt premjera, finanšu, vides aizsardzības un pašvaldību attīstības, kā arī iekšlietu ministra amatu. Par iekšlietu ministru varētu kļūt vai nu Juta Strīķe, vai arī Juris Jurašs. Pabriks iebilst.
„Ja mēs nerunājam par personālijām, tad mums ir līdzīgs uzstādījums, kāds mums bija piedāvājumā, runājot arī par Saeimas prezidiju, ka viena spēka ministrijas vai cita tipa ministrijas netiek sakoncentrētas vienas partijas rokās. Kāpēc? Jo šī valdība sastāvēs no partijām ar dažādām ideoloģiskām pretrunām. Tā nebūs vienas ideoloģijas valdība. Ar to mums jārēķinās.
Līdz ar to nedrīkst būt vienai partijai pārāk liela dominance vienā vai otrā sektorā,” sacīja Pabriks.
Šoreiz „Attīstībai/Par!” nemēģināja pārliecināt Bordānu par ZZS iekļaušanu koalīcijā.
Saeimas namu apmeklējušais Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka ZZS tajā nemaz nebūtu jātiecas iekļūt.
„ZZS jābūt sargsuņiem, lai visi tie zelta kalni un vīna upes, ko sasolīja vēlētājiem, būtu izpildītas. Otrkārt, viņiem jābūt uzstādījumiem, ko viņi vēlētos izdarīt, ja viņus kāds aicinātu valdībā. Tas ir ZZS darbības virziens,” norādīja Lembergs.
Par jauno valdības rīcības plānu Bordāns runāja arī ar „Jaunās Vienotības” pārstāvjiem. Tomēr šī apvienība nevairās runāt par portfeļu sadalījumu jau tagad.
„Tās jomas, ko viņš ir nosaucis citām partijām, mūsuprāt, un arī JKP atbildības sfēras izskatās samērā loģiskas,” sacīja “Jaunās Vienotības” pārstāvis Edgars Rinkēvičs.
Viņš piebilda, ka viņiem piedāvātais ārlietu ministra amats ir labs sākums pārrunām.
“Mums ir piedāvāta viena konkrēta joma, un mēs turpinām sarunas par atbildības sfērām tālāk. Mēs uzskatām, lai arī būtu maza partija koalīcijā, bet nav iespējama situācija, ka, piemēram, ir viens ministrs. Ja viņš ir prom, slims utt., tad solidārā atbildība par valdības lēmumiem dažreiz nesanāk,” skaidroja Rinkēvičs.
Līdz ar to Jaunā konservatīvā partija ir pabeigusi pirmo sarunu kārtu ar iespējamiem valdības veidotājiem.
Bordāna ieskatā partijas ir spērušas soli tuvāk veiksmīgai valdības izveidei.
Savukārt par deputātu ievēlēšanu Saeimas komisijās parlaments lems pēc valsts simtgades svētkiem, 20.novembra sēdē. Bordāns piekrita, ka darbam Saeimas komisijās būtu jāsākas iespējami ātri, tomēr pagaidām redz tam objektīvus šķēršļus.
“Prezidijs vada Saeimas darbu. Es domāju, ka prezidijs rēķinās ar to, ka notiek valdības veidošanās ceļš. Tas var ietekmēt komisiju vadību. Jārēķinās, ka komisiju sastāva apstiprināšana ir viens no normāliem Saeimas rutīnas darbiem, ar ko šobrīd deputāti nodarbojas. Bet es piekrītu, ka darbam ir jārit maksimāli ātri, jāsāk komisiju sēdes. Jautājums, ja komisijas tiks sasteigti nozīmētas un tad notiks viņu reorganizācija un atkārtota apstiprināšana, tad arī varētu izvirzīt argumentu, vai viņi pamatoti saņem algu, ja viņi te strādā, te nestrādā,” sacīja Bordāns.
