Bordāns intervijā Latvijas Radio piektdien, 8. maijā, pauda, ka astoņu pretendentu pieteikšanās konkursā pierāda, ka Latvijā ir iespējama pavisam citāda augstāko amatpersonu atlase, un tas dos rezultātu.
Viņš uzsvēra, ka kandidāti varēja pieteikties, “neejot caur korporatīvām institūcijām”, vai viņus vienpersoniski neizvirzīja viena vai otra persona, turklāt atlases kritēriji ir daudz nopietnāki.
“Šobrīd “zemdeķa sarunas” nav iespējamas,” uzsvēra ministrs.
Viņš atzina, ka redz vairākus potenciālus ģenerālprokurorus, bet viņam nav favorītu.
Viņš pauda gandarījumu, ka varēs iztaujāt kandidātus, iepazīties ar viņu vīziju, arī dzirdēt Tieslietu padomes pārstāvju jautājumus un kandidātu atbildes.
KONTEKSTS:
Šī ir pirmā reize, kad uz ģenerālprokurora amatu Tieslietu padome rīko konkursu. Tas notiek saskaņā ar šogad pieņemtajiem grozījumiem Prokuratūras likumā. Agrāk pretendentu apstiprināšanai Saeimā virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram kandidātus varēja ieteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, kā arī tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības.
Tagad to, kuru no 8 ģenerālprokurora amata kandidātiem virzīt apstiprināšanai Saeimā, izlems Tieslietu padomes 15 locekļi, starp kuriem ir arī tieslietu ministrs.
Konkursā pieteicās astoņi pretendenti. Seši no tiem ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas: pieci prokurori un viens tiesnesis. Atlikušie divi ir bijušie prokurori – Gunārs Kūtris, kurš bijis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, un zvērināts advokāts Aldis Pundurs.