Bordāns izteicās, ka šo iestāžu vadītāji bijuši atbildīgi par tiesvedības taktiku, un bijis jāsaprot, ka ir svarīgi atbilstoši izturēties pret ES Tiesu, kā arī sniegt pierādījums. "Labāk redzama situācija sākotnēji bija tiem iestāžu vadītājiem, kas savulaik uzsāka šo procesu. Viņiem tas bija jāvada, jāizvēlas pareizā stratēģija un jāsaprot tas, kas ir pareizi - cienījami izturēties pret ES Tiesu, sagādāt tiesai pierādījumus. Vainīgi ir [šo] iestāžu vadītāji," teica Bordāns.
Ministrs arī norādīja, ka pēc Rimšēviča uzvaras esot sākta analīze, kā uzlabot Latvijas puses pārstāvniecību starptautiskajās tiesvedībās. Tāpat spriedums nekādā veidā netraucējot Latvijas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanu Rimšēviča lietā.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
