Valsts kontrole ziņojumā par ieslodzīto resocializāciju norādīja, ka tā joprojām ir uz papīra. Notiesāto uzvedības modelis netiek mainīts, un cilvēki pēc soda izciešanas atgriežas cietumos atkārtoti. Viens no revidentu pārmetumiem bija saistīts ar slikto cietumu infrastruktūru. Kritiskais cietumu stāvoklis kavē resocializāciju.
“Joprojām ieslodzītajiem nav iespējams izvairīties no cietumu sliktās kultūras ietekmes, jo cietumu kamerās atrodas līdz pat 15 personām,” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tam piekrīt arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), norādot, ka par jauna cietuma būvniecības nepieciešamību tiek runāts vairāk nekā 12 gadus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) piekrīt revīzijas secinājumiem: “Tomēr tie infrastruktūras apstākļi pasaka, ka faktiski tas ieguldītais ir labs treniņš un laba sagatavotība IeVP darbiniekiem un Probācijas dienestam. Bet, lai tas dotu rezultātu, tai kā mašīnai jāpieliek riteņi. Un riteņi būtu jaunais cietums.”
Tomēr pretēji valdības deklarācijā noteiktajam uzdevumam nākamgad plānotā jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana ir atlikta. Bordāns skaidroja, ka tam trūkstošie līdzekļi – apmēram 100 miljoni eiro – sadalīti citām prioritātēm.
Tas nozīmē, ka līdzekļus nāksies turpināt ieguldīt vecajos cietumos, tos remontējot. Savukārt jauna cietuma uzbūvēšana ļautu pārdot veco ieslodzījuma vietu ēkas un samazināt cietumu štatu.
Jautāts, kad varētu sākties jaunā cietuma būvniecība, Bordāns atbild:
“Tajā brīdī, kad būs valdība, kas uzskata, ka tieslietas arī ir prioritārs jautājums valstī. Un nevis tikai uz papīra prioritārs vai vārdos, bet praktiski.”
Ministra ieskatā tā ir politiskā atbildība, kas galvenokārt jāuzņemas Finanšu ministrijai, kura atbild par valsts naudas tērēšanu: “Finanšu ministrs visos laikos ir piedāvājis savu redzējumu. Finanšu ministrs ir tas, kurš mūs sūtīja no Poncija pie Pilāta pusgadu, nesakot, ka vispār nav paredzēts cietumiem, ka negatavojas cietumiem, cietumu būvniecībai līdzekļus piešķirt.”
Bordāns pieļauj, ka realitātē būvniecība atlikta par pieciem, sešiem gadiem.
Šādam kolēģa redzējumam nepiekrīt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunās Vienotība"). Viņš uzsver, ka pie budžeta strādāja visas koalīcijas partijas un tas nebija vienas ministrijas lēmums:
"Jautājums par cietumu - jaunu infrastruktūru vai cietumu būvniecību - tiks lemts visu piecu partiju sanāksmēs. Kā arī tas tika lemts par šī gada budžetu. Šī gada budžeta piedāvājums, kurā neiekļuva infrastruktūras būvniecība cietuma. Viens no iemesliem ir, ka ir ļoti nozīmīgs celtniecības sadārdzinājums šim objektam," stāstīja ministrs.
Reirs sacīja, ka 2021./2022.gada vidējā termiņa budžetā ir ieplānota jaunā cietuma būvniecība. Paralēli tiek meklēti citi piemēroti risinājumu, piemēram, privāta finansējuma piesaistīšana cietuma būvniecībai.
KONTEKSTS:
Revīzijā par notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti Valsts kontrole secināja:
- Lielākā daļa ieslodzījuma vietā nonāk atkārtoti, ceturtā daļa – ceturto un pat vairāk reižu.
- Formāli sistēma darbojas, valsts cietumiem turpina tērēt desmitiem miljonu eiro.
- Kritiskā stāvoklī esošā cietumu infrastruktūra – būtisks šķērslis veiksmīgai resocializācijai.
- Cietumu infrastruktūra neraisa arī komersantu interesi veidot tur jaunas darba vietas ieslodzītajiem.
- Latvijā resocializācijā trūkst nozīmīga posma – iekļaušana sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.
- Resocializācijas darbā jāiesaistās plašākam valsts un pašvaldību institūciju lokam.
