Vēstīts, ka otrdien Latvijas valdība nolēma izdot ASV Čalovski, taču ceturtdien ECT šo lēmumu apturēja. Iepriekš Bordāns bija sacījis, ka Čalovski varētu izdot ASV, negaidot ECT lēmumu, jo Latvijai un ASV ir starpvalstu līgums, kas paredz izdot noziegumos apsūdzētus otras valsts pilsoņus.
„Tiesneši ir saskatījuši, ka šo lietu ir nepieciešams izskatīt un līdz tam šo personu nedrīkst izdot valstij, kas to ir pieprasījusi,” teica Bordāns. „Mani būtībā nepārsteidz neviens no tiesas nolēmumiem. Ir bijuši vairāki Latvijas tiesu nolēmumi. Ir ECT pagaidu noregulējumu jautājums,” piebilda ministrs.
Bordāns patlaban notiekošo ap Čalovski raksturoja kā „normālu procedūru”, norādot, ka Čalovski fiziski tik un tā ASV nenodotu ātrāk par mēnesi. „Mums visiem ir tagad jāseko līdzi, kas notiks un kādi argumenti tiks minēti, kā Ārlietu ministrija aizsargās arī savus argumentus šajā pozīcijā. Un es domāju, ka pēc to izskatīšanas mēs arī saņemsim nolēmumu, kas mani gandarī, ka mēs šajā gadījumā varēsim runāt par normālu tiesisko procesu,” norādīja Bordāns.
LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Artūrs Kučs uzsver, ka pagaidām tiesa ir lēmusi par pagaidu aizsardzību. „Tālāk tiesa var gan konstatēt pārkāpumu un var būt saistīts ar to, ka nacionālās institūcijas nav, piemēram, pietiekami izvērtējušas Čalovska kunga iespējamo tiesību aizskārumu, gan izvērtēt pārkāpumu pēc būtības, kas nozīmē, ka Čalovska kungu kaut kādu iemeslu dēļ var neizdot uz ASV. Tiesa gan var nonākt pie secinājuma, ka nekāds pārkāpums [no valdības] nav bijis,” saka Kučs.
„Latvijā nav ierosināta krimināllieta par iespējamo Denisa Čalovska nodarījumu. Tāpat nav nevienas institūcijas, kas būtu noteikusi Čalovska vainu. Ir tikai vienas valsts pieteikums citai valstij lūgt izdot tās pilsoni izmeklēšanas darbībai un tiesvedības veikšanai šajā citā valstī,” norāda Čalovski pārstāvošais advokāts Lauris Liepa.
Atbilstoši ierastajai procedūrai ECT tiesneši tagad varētu vērsties pie Latvijas valdības pārstāvjiem lūdzot skaidrojumus. Savukārt, kad tie būs saņemti, Čalovska aizstāvjiem tiks lūgti komentāri par valdības skaidrojumiem. „Ne pašā Cilvēktiesību konvencijā, ne tiesas reglamentā konkrētu termiņu nav. Tiesa mums ir norādījusi, ka, tā kā ir piemēroti pagaidu aizsardzības pasākumi, tad lieta tiks izskatīta prioritārā kārtībā, bet tāpat kā visās citās lietās, tas ir atkarīgs no tiesas darba organizācijas un arī no konkrētās lietas apstākļiem,” pauda Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
ECT Latviju pārstāv Ārlietu ministrija. Tās oficiālā pozīcija iepriekš bija, ka Čalovski izdot nevajadzētu. Līdz ar tiesas nolēmumu aktualizējies jautājums – vai uz visu lietas izskatīšanas laiku vajag paturēt tā dēvēto Imantas hakeri apcietinājumā. Pašreizējais apcietinājuma beigu termiņš ir novembris.
„Ja nemaldos, jau medijos ir pausts prokuratūras viedoklis, ka Denisam Čalovskim ir jāatrodas apcietinājumā. Aizstāvības viedoklis, ir ka viņš ir jāatbrīvo. Šobrīd mēs gatavojam motivāciju šādam pieteikumam,” norāda Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāts arī uzsvēra, ka bez nopietna pamatojuma Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) izdošanu nebūtu iesaldējusi. "Tas ir izņēmuma gadījums, ārkārtējs gadījums, un šajā gadījumā šādus lēmumus ECT nepieņem. Tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad ECT pieņem lēmumu apturēt izdošanu," akcentē Vārpiņš.
Čalovski kopā ar kādu Krievijas pilsoni un Rumānijas pilsoni apsūdz datorvīrusa „Gozi” izstrādāšanā, kas ļāvis tā vadītājiem iekļūt kontos un iegūt tajā esošo naudu. Čalovskim draud līdz 67 gadu ilgs cietumsods.
