Bondars vēlas pārliecināties par dienestu gatavību izvērtēt riskus saistībā ar bēgļiem

Uzņemot bēgļus, Latvijai būtisks jautājums ir dienestu gatavība izvērtēt riskus un draudus, kādus var nest šie cilvēki, intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Viens no jautājumiem ir par riskiem un draudiem - vai mūsu drošības iestādes tos ir gatavas izvērtēt, lai nepiedzīvojam tādus izbrukumus kā tas notika Francijā, norādīja Bondars.

Tāpat bēgļi no Āfrikas varētu būt arī slimību, arī ebolas vīrusa pārnēsātāji. Arī šajā aspektā ir jautājums, vai Latvija ir gatava izšķirot to, vai valstī neierodas cilvēki ar slimībām, kuru ārstēšanai neesam gatavi, sacīja politiķis.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sasaukto Saeimas ārkārtas sēdi par bēgļu jautājumu sauc par tukša gaisa tricināšanu. Viņa ieskata, ir zināms, cik bēgļus varam uzņemt un kādi līdzekļi līdz ar viņiem tiks piešķirti. Parlamentārietis pauda, ka uz šī jautājuma fona neesot pareizi veidot politisko kapitālu.

Komentējot Nacionālās apvienības nosodījumu valdības lēmumam uzņemt 250 bēgļus Latvijā, Brigmanis norādīja uz solidaritāti, sakot, ka pret NATO patrulējošām lidmašīnām mūsu gaisa telpā šim politiskajam spēkam nav iebildumu.

Politiķis gan atzina, ka koalīcijā esot zināma spriedze starp Nacionālo apvienību un „Vienotību”.

45 Saeimas opozīcijas deputātu rosināta, ceturtdien notiks Saeimas ārkārtas sēde par valdības lēmumprojektu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem reģioniem. Parlamentārieši vēlas valdības skaidrojumu, kā tieši imigrantu uzņemšana notiks un cik tā izmaksās.

Ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Līdz tam Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojās, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. No tiem 40 000 cilvēku jau ir nonākuši Grieķijā un Itālijā, un vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES.

Taču ES līderi nevienojās par konkrētiem skaitļiem, cik bēgļu kurai valstij būtu jāuzņem. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.

Savukārt iepriekš tika apspriesta iecere par obligātajām bēgļu kvotām, paredzot, ka Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Virkne valstu, tostarp Latvijas valdība iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti