Bondars teica, ka patlaban liels izaicinājums ir saistīts ar veselības un izglītības sfēru. "Tur strādā ļaudis, kuri pēc 10 - 15 gadiem aizies pensijā, bet jaunā paaudze nenāks sistēmā. Ja valsts neko nedarīs, pēc 10 - 15 gadiem tā būs milzīga problēma. To nevar atrisināt vienā dienā. Tas risināms vienā vai divos gados," stāstīja Bondars.
Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka ekonomika pasaulē, tostarp arī Latvijā, palēlinās. "Palēninoties eknomikai, samazinās nodokļu ieņēmumi. Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, kad ieceres ir lielākas par iespējām," teica Bondars, skaidrojot iemeslus tam, kādēļ pērnā gada nogalē tika pieņemti grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz nozares finansējuma pieaugumu, tam nenorādot konkrētu avotu. Jautāts, kādēļ pats balsoja par minētajiem grozījumiem, Bondars atzina, ka ir grūti būt pret populārām lietām.
"Saeima vienmēr sola vairāk. Tā ir politikas būtība. Tas, ka šādi likumi tiek pieņemti, nav pareizi. Vajadzētu grozīt likumus atpakaļ," pieļāva Bondars.
KONTEKSTS:
Novembrī ārsti sākuši un gatavi turpināt cīņu par algu pieaugumu nozarē. 7. novembrī notika pikets pie Saeimas un protesta akcija "Diena bez ārstniecības personas".
Šāda situācija izveidojusies, jo 13. Saeima vēl pirms valdības izveides piesolīja un likumā noteica, ka budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā būs 120 miljoni eiro. Taču tā vietā nozares prioritātēm paredzēja 50 miljonus eiro, tostarp 42 miljonus mediķu algām. Vēlāk gan premjers pauda, ka šim mērķim iespējams atvēlēt līdz 60 miljoniem eiro, proti, valdība atradusi iespēju mediķu algām pārdalīt vēl 18 miljonus. Bet mediķi uzstāja, ka nav gatavi kompromisam.
