Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, Bondars sacīja, ka vislielāko neapmierinātību raisījusi plānotā darbaspēka nodokļu sloga palielināšana, ieviešot solidaritātes nodokli.
Iepriekš valdība solīja darbaspēka nodokļu slogu nepalielināt, atgādināja Bondars, paužot viedokli - diez vai ar solidaritātes nodokli tiks gūti budžetā plānotie ieņēmumi, jo lielāku algu saņēmēji izvēlēsies nodokļus maksāt citās valstīs.
Saistībā ar nākamā gada budžetu atzinīgi vērtējams ir finansējuma pieaugums aizsardzībai un iekšējai drošībai, taču šis finansējums lielā mērā audzēts ārēja spiediena ietekmē, sprieda Bondars.
Lai arī varas partijas ir pateikušas, ka diezin vai ņems vērā koalīcijā neesošo partiju priekšlikumus nākamā gada budžetā, tomēr LRA Saeimas frakcija sniegs savus priekšlikumus gan attiecībā uz nākamā gada budžetu, gan budžetu trīs gadu periodā.
"Centīsimies parādīt tos virzienus, kuros valdībai būtu jāstrādā," teica Bondars, kā piemēru minot iespēju likvidēt PKC un tādējādi ietaupīt līdzekļus.
PKC, pēc Bondara teiktā, ir likvidējams, jo piemēram, bēgļu uzņemšanas jautājumā šai iestādei bija jākoordinē visu ministriju darbs, tomēr reāli šo pienākumu uzņēmās Iekšlietu ministrija, kuras atbildības sfēra šajā jautājumā ir samērā neliela.
Tāpat vidējā termiņā būtu apvienojamas Veselības un Labklājības ministrijas, ņemot vērā plānus veselības aprūpei nodot daļu sociālās apdrošināšanas budžeta, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.
Bondars vienlaikus norādīja, ka koalīcijas partijas nav runājušas un izrādījušas interesi par LRA Saeimas deputātu atbalstu nākamā gada budžetam parlamentā un diezin vai ar meklēs opozīcijas atbalstu.
