Kā piemēru viņš minēja Latvijas vēstniecības atklāšanu Dienvidkorejā. Bondars norādīja, ka Latvijai ir trīs virzieni ārpolitikā: drošība, ekonomiskā attīstība un tautieši. Neviens no šiem virzieniem neatbilst attiecībā uz Dienvidkoreju, pauda Bondars.
Vēl viens piemērs ir Pārresoru koordinācijas centrs, kura darbs pārklājas ar Valsts kancelejas pienākumiem. Tāpēc Pārresoru koordinācijas centrs būtu likvidējams.
Tāpat likvidējams ir arī iekšlietu ministra Iekšējās kontroles birojs, kas arī dublē citu iestāžu darbu.
Tāpat viņš kritizēja nodokļu administrēšanu, kas nākamajā gadā atbilstoši valsts budžeta projektam arī netiks mainīta. Valsts ieņēmumu dienestam, viņaprāt, ir jābūt vairāk klientu orientētam nekā šobrīd un līdz ar to nodokļu iekasēšanai iedzīvotājiem draudzīgākai.
Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks, nekā 2016. gada budžetā paredzētais.
