Intervijā Latvijas Radio Bondars norādīja, ka iepriekš sabiedrībai un Saeimas deputātiem stāstīts, ka ar VID viss ir kārtībā, bet tagad atklājās, ka ir problēmas.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone finanšu ministrei iesniedza Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību.
Finanšu ministre uzdeva Pētersonei līdz 1.maijam nodrošināt, lai tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, vairs nestrādātu VID struktūrās.
Bondars norādīja, ka par notiekošo dienestā bija jābūt skaidrībai jau iepriekš, nevis tad, kad medijos sākās skandāls.
Viņaprāt, ir jāmaina dienesta vadība, jo neatkarīgi no tā, vai vadība ir pie kaut kā vainīga vai nē, tā simbolizē tās problēmas, kas ir dienestā. Pēc Bondara domām, ir jāieceļ jauna vadība, lai tā var izvērtēt izpildītāju darba kvalitāti, tai būs jāiedziļinās problēmās.
“Ja notika šādas nebūšanas, tad vadības maiņa neizbēgama jebkurā uzņēmumā, jebkurā pasaules demokrātiskajā daļā,” sacīja Bondars.
Viņš gan uzskata, ka koalīcijas politiķi nolēmuši izrēķināties ar dažiem izpildītājiem, un “šis skandāls radies, nevis lai izgaismotu nebūšanas dienestā un tās atrisinātu, bet norotētu dažus cilvēkus, kas traucēt attiecīgiem biznesiem”.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka viņa pašlaik uzticas VID vadītājai – “kamēr man nav iemesla neuzticēties, es uzticos”.
Viņa arī skaidroja, ka iecerētā VID darbinieku rotācija neparedz “mainīt vietām negodprātīgus darbiniekus”, tas ir vienreizējais pasākums, lai mazinātu korupcijas riskus. Līdz vasaras nogalei būs izstrādāts plāns, kā VID darbiniekus varētu rotēt regulāri, piemēram, ik pēc pieciem gadiem.
Vērtējot informāciju par negodprātīgiem darbiniekiem, VID vadība strādā pie katra individuālā gadījuma, lai šādi cilvēki vairs dienestā nestrādātu, norādīja finanšu ministre.
Jau vēstīts, ka VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis iepriekš, komentējot iecerētās VID darbinieku rotācijas, paziņoja, ka tās “saistītās ar politisko fonu” un iesāktajām lietām, kuras saistītas ar Saeimas deputātiem un viņu darbiniekiem. Taču viņš nenosauca konkrētus vārdus un to, kas tieši un ko vēlas panākt.
