Aktuāli

Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis par oligargu sarunām

Aktuāli

Māris Klūga par atkārtotajām vēlēšanām Ķekavā

Bolderājas vidusskolai neizdodas piesaistīt četrus skolēnus, lai atvērtu 10. klasi

Bolderājas vidusskolai trūkst četru skolēnu 10.klases atvēršanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas 19.vidusskolai Bolderājā neizdodas piesaistīt pietiekami daudz skolēnu, lai septembrī atvērtu jaunu desmito klasi. 19.vidusskola ir vienīgā latviešu skola Bolderājā, un tur mācīties vidusskolā pašlaik vēlētos 18 bērni, bet ar to nepietiek, jo klases atvēršanai nepieciešami vismaz 22 bērni, norāda Rīgas domē.

19.vidusskola ir Bolderājā vienīgā ar latviešu mācību valodu

Bolderājā pašlaik atrodas trīs vidusskolas, no kurām 19.vidusskola ir īpaša ar to, ka tā ir vienīgā latviešu vidusskola šajā mikrorajonā. Pamatīgu neapmierinātību skolēnu vecāku vidū raisīja ziņa, ka nepietiekamā izglītojamo skaita dēļ vidusskolas posmu šajā mācību iestādē varētu likvidēt.

Skolā mācās nepilni 280 skolēni, no kuriem pagājušajā mācību gadā tikai 13 mācījušies vidusskolā. Visi 12.klasē, un visi skolu arī absolvēja.

Jaunas vidusskolas klases atvēršanai nepieciešami vismaz 22 skolēni, bet pieteikušies esot vien 18 jaunieši. Līdz 20.jūlijam skolas vadībai bija dots laiks atrast atlikušos četrus skolēnus, un to izdarīt neizdevās, saka skolas direktors Gatis Simsons:

''Tie 18 kā bija, viņi tā arī šobrīd ir. Mums ir nākuši klāt, daži ir aizgājuši prom, jo vecāki ir uztraukušies par šo situāciju, būs vai nebūs, tāpēc uz citām skolām ir aizgājuši. Tāpēc vēl īsti 100% skaidrības nav. Ir jāsagaida oficiāls lēmums un tad tā simtprocentīgi varēs teikt. Man šobrīd nekādu tādu dokumentu nav, uz kā pamata es varētu teikt, ka tā vidusskolas klase mums būs.''

Ušakovs solījis vidusskolas posmu nelikvidēt

Vēl pirms divām nedēļām Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs savā tvitera kontā rakstīja, ka 10.klasei ir jābūt un viņš ir pret vidusskolas posma likvidēšanu, tas esot politisks lēmums - „Mana pozīcija paliek nemainīga. Rīgas 19.vidusskolai ir jāpaliek kā vidusskolai. Kopīgi tālāk meklēsim risinājumus, kā jaunajā mācību gadā noformēt 10.klasi”.

Vakar atbildīgais departaments tikās ar skolas personālu un pēc pusotru stundu garām diskusijām skolotāji departamentu pameta nopietnām un pat skumīgām sejām.

''Nu, tādēļ, ka mums tika pateikts, ka būs vēstule uz skolu, ka diemžēl mums vidusskolas klasi, desmito, laikam neakceptēs atvērt kā vienīgajai latviešu skolai Bolderājā. Vidusskolas statusu mutiski sola uz pāris gadiem saglabāt. Tādēļ mums ir „melnā diena”,'' atzīst vizuālās mākslas skolotāja Kristīne Katinska.

Izglītības departamentā apliecina, skolu rakstiski informēšot par šiem lēmumiem un aicināšot tos nodot arī to bērnu vecākiem, kuriem līdz septembrim jāsameklē cita izglītības iestāde.

''Mēs esam sagatavojuši skolai vēstuli par to, ka, ņemot vērā reālo situāciju ar 10.klasi, mēs uzskatām, ka atvērt nevarēs, jo no tiem it kā 19 iesniegumiem, to starpā ir pieci vai seši, es tagad precīzi neatceros, kuri jau ir iestājušies citās skolās, ģimnāzijās. Līdz ar to tas reālais potenciālo bērnu skaits nav ne tuvu 22. Vidusskolas posmu nelikvidē, to es gribu apliecināt. Mums šādi piemēri ir Rīgā vairāki,'' klāsta departamenta direktors Guntis Helmanis.

Vecāki raizējas par tālo ceļu uz citām skolām

Vecāki saka - līdz pēdējam brīdim ticējuši, ka izņēmuma gadījums būs iespējams, jo tā domāt vedinājis domes priekšsēdētājs Ušakovs. Lielākie iebildumi esot par attālo ceļu, kas jāmēro līdz tuvāko mikrorajonu vai centra skolām, norāda vecāku pārstāve Juta Granda:

''Ir vecāki, kuriem jau ceļš līdz skolai ir pusstunda. Un tie, kas nevar pārvākties tuvāk vidusskolām, aizbrauc uz Angliju. Tā kā nekas neizbrīna. No sākuma aizslēdzam vidusskolu, jo nav kvalitātes, pēc tam aizslēdzam pamatskolu un skatāmies-  hops! - mums vairs nav arī bērnu sākumskolai.''

Izglītības ministrijas pētījums „Skolu karte” atklājis būtiskas izglītības kvalitātes atšķirības starp Rīgas centra un mikrorajonu skolām, un arī Rīgas domes departaments, kam iepriekš ar ministriju bija izveidojies konflikts, mudinājis skolotājus uzlabot eksāmenu rādītājus. Kas attiecas uz iebildēm par attālumu līdz tuvākajām latviešu skolām, pētnieku grupas vadītājs,

ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs izpētījis, ka jau patlaban liela daļa mikrorajona skolēnu pēc pamatskolas izvēlas doties uz kādu no centra skolām un attālumi nav šķērslis.

''Bolderājā ir trīs pustukšas vidusskolas, un tajās mācās tikai 37% no tiem skolēniem, kas teorētiski varētu mācīties. Un Bolderājas skolā, ja mēs paskatāmies, eksāmenu indekss bija 35%, kas ir ļoti zems. Tad jautājums, ko mēs vēlamies, uzturēt maksimāli daudz skolu, lai [izpatiktu] dažiem vecākiem, kas grib, lai bērns mācītos turpat pie mājām, bet viņus īpaši neuztrauc, cik tas izmaksā valstij, varbūt arī ne tik ļoti uztrauc, kāds ir rezultāts,'' savu viedokli pauž Turlajs.

Ceturtdien, 20.jūlijā, ministrijas eksperti prezentē plašākus aprēķinus par to, kādiem kritērijiem jāatbilst mūsdienīgai vidusskolai, un sola turpināt sarunas par skolu tīkla optimizāciju gan ar Rīgu, gan citām pašvaldībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti