Bļitkotāji kritizē pašvaldības ierobežojumus makšķerēšanai uz ledus

Kamēr Pašvaldības policija dodas apsekot vietas, kur aizliegts atrasties uz ledus, tostarp tiltu tuvumā, tikmēr zemledus makšķernieki kritizē šādus pašvaldības ierobežojumus, jo tie esot pārspīlēti.

Juglas kanālā ledus biezums šobrīd esot ap 40 centimetriem, bet tālāk pie upes aptuveni uz pusi mazāk, skaidro policisti. Pašlaik uz ledus esot droši, tomēr tajā manāmas plaisas. Tās gan neesot bīstamas un par tām nav īpaši jāsatraucas. Ja plaisas būtu pavasarī, tad gan labāk uz ledus nekāpt.

Lai mazinātu noslīkušo zemledus makšķernieku skaitu, Rīgas pašvaldība ir noteikusi aizliegumu makšķerēt atsevišķās vietās uz Daugavas, Audupes, Buļļupes, Loča kanāla, Hapaka grāvja, uz Ķīšezera, uz Juglas upes un kanāla, kā arī 100 metru rādiusā ap tiltiem. 

Ar pašvaldības policistu Jāni Jansenu un viņa kolēģiem Latvijas Televīzijas raidījums „Četras istabas” tiekas Juglā, lai apsekotu, vai zemledus makšķernieki ievēro noteikumus. „Ledus jebkurā gadījumā ir bīstams. Nevar jau zināt, kā tas uzvedas, kā tiek straumē izskalots,” skaidro policists.

Nepaiet ilgs laiks un kopā ar policistiem jau sastapts bļitkotājs, kurš Rīgas domes ierobežojumus neievēro. Policists mudina viņu doties makšķerēt uz drošāku vietu. „Makšķernieks atradās uz Juglas upes ledus, kas skaitās vēl kā bīstams ledus un  viņš bija tuvāk par simt metriem pie tilta, tur mēdz izskalot to ledu. Nevar noteikt precīzi, kurā vietā tas biezums ir [pietiekams], tas var mainīties,” norāda Jānis Jansens.

Sods gan makšķerniekam netiek piemērots, jo mērķis jau neesot visus sodīt. Bet kā policisti jūtas, kad viņiem pašiem jākāpj uz bīstamā ledus? „Jāiet ir un tas cilvēks ir jābrīdina, kaut kā jāvirza nost no tās bīstamās vietas,” saka policists.

Tagad cauri niedrēm policisti dodas pie nākamā makšķernieka, kurš nolēmis ķert zivis vietā, kas, pēc Rīgas domes ieskatiem, noteikta kā bīstama. Lai gan makšķernieks policistu lūgumam paklausa bez problēmām, viņš tomēr rausta plecus par šādiem aizliegumiem: „Nezinu, te visi ķer zivis. Šodien te bija 15 cilvēki, bet viņi jau aizgāja prom, es viens te paliku.”

Arī mākslinieks Edgars Vērpe, kurš vienlaikus ir kaislīgs makšķernieks, uzskata, šādi aizliegumi ir pārspīlēti. „Tas nav saprātīgi. Ledus, tāpat kā ūdens, vienmēr ir paaugstinātas bīstamības vide, un katram, kurš tur kāpj virsū, ir jārēķinās, ka viņam ir jāpārbauda, kāds tas ir dotajā situācijā. Tagad tas bīstamības moments lielā daļā Rīgas ir atcelts, tai pašā laikā var ielūst arī tur,” saka Vērpe.

Es tam neredzu jēgu. Tad jau jebkuram no tiem, kas peldas, arī būtu jāliek sods, jo īstenībā peldētāji noslīkst daudz vairāk kā tie, kas pa ledu staigā,” spriež Vērpe.

Vērpe stāsta, viņš ar saviem 120 kilogramiem nekad nebūs pirmais, kurš atklās zemledus makšķerēšanas sezonu. Ja bļitkotājs pirms kāpšanas uz ledus ir pienācīgi aprīkots, problēmu, visticamāk, nebūs. „Tad, kad ir pirmais rudens ledus, tad iet virsū ar tādu speciālu  rīku, kas saucas verga, un ar to vienkārši cērt. Ja tas iziet cauri, tad nevar iet. Man vienmēr ir līdzi glābšanas līdzekļi – divi īleni, kas ir savienoti, ko veikalā var nopirkt. Un es pats uz savas ādas esmu pārbaudījis, kā ir ielūst un kā ir izrāpties, bez viņiem izrāpties ir ļoti grūti,” stāsta makšķernieks.

Kā redzams, zemledus makšķerēšanai un aizliegumiem ir divas puses. No vienas, pašvaldība, kas vēlas pasargāt cilvēku dzīvības, kontrolē, kur drīkst un kur nedrīkst cilvēks atrastie. No otras puses, makšķernieki, no kuriem liela daļa, iespējams, daudz labāk par pilsētas domi zina, kur ir droši un kur nav.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt