Pusdiena

Koalīcijas partijas konceptuāli atbalsta darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu

Pusdiena

Francijas prezidenta vēlēšanas: Aug Lepēnas un Makrona popularitāte

Biznesa koledža zaudē tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus

Biznesa koledža zaudē tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus, bet sola IZM lēmumu pārsūdzēt tiesā

Ceturtdien, 23.februārī, Latvijas Biznesa koledža (LBK) zaudējusi tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus, un tas nozīmē, ka tie studenti, kuri skolu vēl tikai absolvēs, studijas turpināt citā augstskolā nevarēs un diploms būs nederīgs arī darba tirgū. 

Šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums pēc vasarā veiktās koledžas ārkārtas akreditācijas, kuras laikā konstatēti vairāki pārkāpumi. Koledža drīkst turpināt darbu, taču tas vairs nav finansiāli izdevīgi. Skolu jau steidz pamest vietējie studenti, un vienlaikus spēkā stājas aizliegums piedāvāt studijas ārzemniekiem. Trešo valstu pilsoņu uzņemšana līdz šim koledžai bijis galvenais peļņas avots.  

Pārkāpumus Latvijas Biznesa koledžas darbībā Izglītības kvalitātes valsts dienests vispirms konstatēja 2015.gadā - augstskola pelnījusi uz trešo valstu studentu rēķina, samaksu par iestāšanos iekasējot, vēl pirms cilvēks saņēmis uzturēšanās atļauju un ticis uzņemts šajā skolā. Ārvalstnieki cēluši sūdzības, un kvalitātes dienests vasarā veicis ārkārtas pārbaudes, kur pārkāpumi konstatēti vēl lielākos apjomos. Vadība izdevusi savstarpēji pretrunīgus dokumentus, pasniedzējiem konstatētas trūcīgas svešvalodas zināšanas un imatrikulācijas process arī nebijis godīgs.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts stāstīja, ka ārkārtas akreditācijas rezultātā daļēji ir apstiprinājušās tās bažas, “ka tur īsti nav viss kārtībā ar augstskolas darbību, kā rezultātā ir pieņemts tāds lēmums, ka ir atņemta augstskolai akreditācija”.

“Protams, ka gribētos, lai augstskola ir aktīva šajā jautājumā, lai nav tā, ka visi šie studenti paliek bez gala diploma. Iepriekšējā pusgadā tie, kas ir saņēmuši diplomus, tur viss ir leģitīmi. Un šobrīd studēt tur drīkst,” sacīja Zīvarts.

Dienests pārliecinājies, ka koledža nepietiekami izvērtē trešo valstu pilsoņu angļu valodas zināšanas, kas nepieciešamas studijām, nauda no viņiem iekasēta neatkarīgi no uzņemšanas un esamības Latvijā.

Tikmēr pašā koledžā šonedēļ valda klusums. Auditorijas ir slēgtas. Pasniedzēji slimojot, sacīja direktora pienākumu izpildītājs Nils Sautiņš, bet atbildēt uz Latvijas Radio jautājumiem par koledžas nākotni pēc būtības viņš nebija gatavs.

“Es domāju, ka mēs varam… es šobrīd neesmu pilnvarots sniegt nekādus komentārus,” viņš sacīja.

Tāpēc atbildes vēlāk sniedza e-pastā: 

“Uzskatām, ka šis lēmums ir nepamatots un vērsts uz augstākās izglītības iestāžu skaita samazināšanu, tāpēc esam lēmumu pārsūdzējuši tiesā un papildus lūguši pagaidu tiesisko aizsardzību, kas var saglabāt koledžas akreditāciju uz tiesvedības laiku. Kas attiecas uz studentiem, ja negatīvais lēmums stāsies spēkā, mēs dosim viņiem iespēju izvēlēties palikt LBK vai pāriet studēt citā augstskolā,” rakstiski informēja koledžas pārstāvis.

Telefonsarunai piekrita bijušais koledžas direktors Normunds Gūtmanis. Viņš atklāja, ka galvenais bijis bizness un tas vairs nestrādā. Pašreizējā situācijā koledža darbu turpināt drīkst, bet diploms vietējiem jauniešiem nederēs, un ārzemnieki nemaz nedrīkstēs braukt uz koledžu, kas nav valsts akreditēta.

“Es labprāt varu visu izstāstīt, ko es domāju par LBK, jo es tur nestrādāju jau no janvāra beigām. Pēc būtības tas, ka akreditāciju neviens neatdos atpakaļ, tas ir skaidrs,” pauda Gūtmanis.

“Vienīgais jautājums ir, kas notiks ar studentiem. Tiranizēja šos esošos studentus, kas vēl tur ir palikuši, lai līdz 10.februārim samaksā par nākamo semestri. Ja arī kāds samaksāja, nu diez vai viņi to naudu viņiem atdos. Tur var ciest studenti,” pieļāva Gūtmanis.

Gūtmanis zina, ka liela daļa vietējo un pilnīgi visi ārzemnieki, kas studēt patiešām vēlējušies, meklē alternatīvas, un to nenoliedz arī pašā koledžā. Lielākā daļa turpmāk studēs Ekonomikas un kultūras augstskolā, kā arī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Abas izglītības iestādes atzīst Biznesa koledžas studentu lielo interesi. Pašlaik pieņemot iesniegumus un formējot pirmos līgumus. Precīzu ciparu gan vēl nenosauc.

Koledžai ir iespēja situāciju labot, novēršot konstatētos pārkāpumus un aicinot uz atkārtotu akreditāciju, taču šādu signālu Augstākās izglītības padomei gan neesot.

Padomes priekšsēdis Jānis Vētra uzsvēra, ka “tas ir pilnīgi viņu pašu rokās lemt, vai koledža vēlas turpināt darbību kā valsts atzīta augstākās izglītības institūcija, vai arī tā vēlas kaut kādā veidā transformēties, piemēram, nebūt vairs koledža, bet būt kāda kursu bāze vai kaut kas tamlīdzīgs”.

tāpat akreditācija liegta Eiropas Tālmācības augstskolai, kuras īpašnieki ir kapitāldaļu turētāji arī Biznesa koledžā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti