Kārsavas novada pašvaldība sadarbībā ar arboristu pakalpojumu uzņēmuma speciālistiem apsekoja novada apdzīvotās vietās un kapsētas, lai noskaidrotu, cik kokiem nepieciešama tikai vainaga sakopšana, bet cik slimu un bīstamu koku tomēr nāksies nozāģēt. Taču gadoties pat tā, ka pēc iedzīvotāju lūguma nākas nozāģēt arī veselus kokus.
“Esam mēs Mežvidos. Šeit pašreiz arboristi zāģē kokus. Šie koki nav klasificēti kā bīstami, bet sabiedriskās apspriešanas rezultātā izlemts, ka visi šie koki bojā ēku un jumtu. Sabiedrība ir lēmusi, ka šos kokus viņi ciemā negrib redzēt,” stāsta Kārsavas domes vides inženieris Juris Vorkalis, uzsverot, ka koku zāģēšana it īpaši apdzīvotās vietās vienmēr ir diskusiju iemesls – kādam koki traucē, kādam žēl, ka tiekot iznīcināta pilsētas vai ciema zaļā rota.
“Tad to kompromisu var vieglāk atrast, ja mēs pieaicinām speciālistus, tos pašus arboristus, ar kuriem kopā tad apsekojam, un tos kokus, kas ir vai nu bīstami, vai nu zaudējuši savu augtspēju - ir speciāli kritēriji, pēc kuriem to nosaka: vai nu trupe, vai nu nolauztas, nokaltušas galotnes vai sakņu trupe, dažādi kritēriji, pēc kuriem to var noteikt, - un tad tiek pieņemts lēmums, vai nu to nozāģē vai arī kopj,” stāsta Juris Vorkalis.
Kārsavas pašvaldībā šogad plānots nozāģēt 118 kokus, bet 12 kokiem sakārtos vainagus.
Taču, kā atzīmē arborists Māris Priede, tas nenozīmē, ka pieaugušajiem kokiem tiks nozāģēti visi zari:
“Ja zariņus apzāģē līdz 6 cm diametrā, tas nebūtu kaitīgi kokam. Tas pat atvieglo, jo vēja caurejamība lielāka un estētika smukāka. Bet, ja tiek zāģēti lielie zari – galotņošana, tad tur ir jāskatās - jo lielāks zars, jo pēc tam veidojas trupe un tas koks sāk bojāties.”
Koku zāģēšana Kārsavas novadā šogad notiek ne tikai apdzīvotās vietās, beta arī astoņās kapsētās. Kārsavas kapu nomalē nozāģēti vairāki lieli vītoli. Raugoties uz jau nozāģēto stumbru iztrupušajām vidusdaļām, ir skaidrs, ka stiprāku vētru tie diez vai pārdzīvotu.
Arborists Māris Priede skaidro - arī koki tāpat kā cilvēki slimo, un tam par iemeslu ir visdažādākie faktori, sakot no augšanas vietas līdz pat mikroorganismiem, kas bojā gan koku no iekšienes, gan tā saknes:
“Latgales kapsētās gandrīz visās ir vienāda situācija. Koki ir izauguši, un tad tiek skatītas piemiņas vietas, pieminekļi, kuri tiek apdraudēti. Tad tiek braukts un izvērtēts, vai tas ir bīstams [koks] vai nav. Ja runā par kapsētām, tad tur ir sarežģītāk, jo tur nevar piebraukt ne ar pacēlāju, ne ar ko, tad tiek izmantoti kāpšļi, alpīnistu paņēmieni un lēnām ar striķiem un pa gabaliem mēs laižam to koku lejā, cenšoties neko nesabojāt.”
Arī zāģeris Dainis atzīst - lai arī kapsētās jāstrādā tikpat atbildīgi un uzmanīgi kā citur, zināma pietāte un īpaša attieksme te tiekot izrādīta vienmēr:
“Kapsētā tur visu apakšā vajag tīrīt. Visus pieminekļus vākt nost, ziediņus, svecītes jāvāc nost un vēlāk atpakaļ salikt. Tāpēc, ka koki bīstami, viņi ir smagi un krīt uz leju, viņus pa 40 cm, pa metram laižam lejā.”
Kopumā Kārsavas novadā vides sakārtošanas darbiem – koku zāģēšanai un kopšanai - šogad atvēlēti gandrīz 9 000 eiro. Konkursā par darbu veikšanu uzvarēja uzņēmums SIA “MALIX”.
