Rūpēs par bērnu drošību vasaras sākumā regulāri tiek rīkotas dažādas informatīvās kampaņas, diemžēl, Latvija šobrīd joprojām bērnu traumatisma ziņā ir nesekmīgāko valstu vidū. Lai situāciju uzlabotu, ļoti svarīga ir visas sabiedrības aktīva iesaiste, uzskata Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, kas tikko sākuši jaunu sabiedrības informēšanas akciju televīzijā un internetā.
Visbiežāk bērni noslīkst tieši pazīstamā un nelielā ūdenskrātuvē, piemēram, piemājas dīķī. Un nereti tas notiek pieaugušo un vecāku klātbūtnē, atgādina vienā no tikko klajā nākušajiem klipos. Cilvēkus tajos aicina būt daudz vērīgākiem pret bērniem, kas atrodas ūdens tuvumā. Klipi kliedē arī galvenos mītus, kas saistās ar noslīkšanu, piemēram, ka cilvēks slīkstot kliedz vai kā citādi sev pievērš uzmanību.
Realitātē ir pilnīgi otrādi, tas diemžēl visbiežāk notiek pavisam nemanāmi un ātri.
Pieaugušais var noslīkt 20 sekundēs, bet bērns vēl ātrāk,
apliecina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola.
''Tas parasti ir viens mirklis, kad cilvēks pazūd zem ūdens, vienreiz uzpeld virspusē, mēģinot ievilkt gaisu, un jau pēc brītiņa viņš ir atkal nogrimis un pazudis apkārtējo redzeslokam," par slīkšanas ātro norisi brīdina Vītola. "Tātad izturamies maksimāli uzmanīgi viens pret otru, uzmanām, pieskatām, informējam, ka mēs ejam ūdenī."
Glābēji aicina apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku. Arī mājas pagalmā, ja tur ir dīķis vai piepūšams baseins. Vēl pavisam nesen tieši par piemājas dīķu upuriem kļuva divi nepilnus piecus gadus veci bērni, ko mediķiem neizdevās glābt.
Ar neuzmanību pie ūdens saistās vislielākie riski, bet līdz ar silto laiku pieaug arī citu traumu un negadījumu skaits, ko gūst bērni,
tādēļ vasara allaž ir ļoti darbīgs laiks Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem, pastāstīja bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
''Siltajos mēnešos ir apmēram trīs reizes vairāk traumu. Un trīs no četriem traumu gadījumiem tiešām notiek tieši mājas apstākļos, tur, kur mēs to vismazāk gaidām," paskaidroja Upenieks.
Smagas traumas bieži vien rodas no nepareizas batuta izmantošanas, pārgalvīgas braukšanas ar dažādiem braucamrīkiem, kā arī saskarē ar griliem.
Upenieks aicina atcerēties vienu sen zināmu patiesību – karsts priekšmets izskatās tieši tāpat kā auksts. "Un klasiski ir tā, ka šis iekurinātais mangals ir kaut kur nolikts maliņā, bērns zina, ka tajā tiek cepta gaļa, viņam garšo, viņš skrien garām mangalam un vienkārši ar rociņām pieskaras klāt," uzsvēra Upenieks. "Tajā brīdī sekundes simtdaļā viņš ir kārtīgi apdedzinājis ne tikai ādu, bet arī visus dziļākos audus, kas ir plaukstiņā."
Savukārt tuvojošos Līgo svētku saistībā Upenieks atgādināja, ka mazi bērni ir īpaši jāpieskata Jāņu dienas rītā. Viņi parasti pamostas, kamēr pieaugušie vēl guļ. Bērnus ļoti pievilina apdzisušais Jāņu ugunskurs, viņi sāk spēlēties ar oglēm un tādējādi nopietni apdedzina plaukstas un pēdas.
