Vācijā autobraucējs, kas pārgalvīgas apdzīšanas laikā pat par mata tiesu izvairījās no nelaimes, var saņemt sodu līdz 15 gadiem cietumā.
Līdzīga situācija Latvijā, visticamāk, paliktu bez tik nopietnām sekām. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis LTV norādīja, ka vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, šādi apdraudējumi tiek vērtēti ne tikai no ceļu satiksmes noteikumu viedokļa.
Vācu likumdošana, protams, nedaudz atšķiras no mūsējās un līdzīga tam, kā ir Norvēģijā un Austrijā, šāda rīcība tiek vērtēta nedaudz citādāk - nevis satiksmes noteikumu ietvaros, bet kā dzīvības apdraudējums, “un līdz ar to mainās arī pants Krimināllikumā”, stāstīja Irbītis.
Sods par agresīvo braukšanu:
Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:
vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u. tml.);
apzināta strauja bremzēšana, kas rada ceļu satiksmei bīstamu situāciju, ja saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem tā nav nepieciešama ceļu satiksmes drošībai, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.
Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.
Administratīvo pārkāpumu kodekss
Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis LTV atzina, ka, viņaprāt, “sods šobrīd par agresīvu braukšanu ir gana bargs, jautājums, protams, ir par pierādīšanu, vai tā bija agresīva braukšana”.
Viņš arī pauda cerību, ka seši papildu soda punkti savā ziņā liek tiem cilvēkiem, kas tā rīkojas, izdarīt secinājumus.
To, ka šādu pārgalvīgu un bīstamu manevru nav maz, apliecina ieraksti no autovadītāju videoreģistratoriem, ko lietotāji ik pa laikam ievieto sociālo tīklu vietnēs. It kā viss beidzies labi, tomēr par mata tiesu.
Vadītāji, kuriem braukšana ir darbs, uzskata – daudz pārgalvīgāki ir tieši vieglo automašīnu vadītāji.
“Vieglo automašīnu vadītāji nepacietīgi, jo brauc aiz smagās mašīnas, tā brauc lēnāk nekā vieglās automašīnas, viņiem gribas apdzīt, un bieži vien apdzenot neparēķina, ka priekšā var būt citas smagās mašīnas, viņi spraucas iekšā, ir bremzēšana,” atzina kravas auto šoferis Ģirts.
Bet kravas auto šoferis Uldis sprieda, ka ar to nevar neko padarīt, “cilvēkiem jāmainās pašiem, laiks ir vajadzīgs”.
Ieraksti ar nopietniem un mazāk nopietniem noteikumu pārkāpējiem regulāri nonāk arī pie ceļu policijas inspektoriem. Normunds Krapsis skadiroja – tos policijai ir vērts sūtīt kopā ar papildinošu informāciju, precīzu vietas aprakstu, kur pārkāpums noticis, un precīzu laiku. Tikai tad iespējams noformēt protokolu un sodīt vadītāju. Šādi gadījumi viņa praksē esot.
“Manā skatījumā kopumā satiksmes drošība vai vadītāju kultūra ir mainījusies uz pozitīvo pusi, bet līdz ideālai situācijai mums ir tāls ceļš,” sacīja Krapsis>
Oskars Irbītis uzskata, ka sodi vadītāju rīcību maina īslaicīgi, efektīvāks risinājums ir droša satiksmes infrastruktūra, taču, tā kā tā ir dārga, vadītāju rīcību varētu mainīt bailes tikt pieķertiem.
“Mans skatījums drīzāk ir - ja mēs varētu palielināt kontroli uz ceļiem, tad, ja policija, piemēram, vairāk patrulētu uz ceļiem, tad arī tas varētu risināt situāciju,” sacīja Irbītis.
