Mālnieks savu amatu apguvis jau bērnībā, vērodams, kā ar bitēm darbojas viņa vectēvs. Jaunībā kļuvis arī par diplomētu biškopi un pēc vairākiem darba gadiem sporta žurnālistikā atgriezies pie senču aroda. Viņaprāt, tieši bites cilvēkiem atgādina, kā būtu jāstrādā.
"Bitēm nekad tas slinkums nepiezogas. Bet jebkuram cilvēkam šad tad slinkums piezogas, un paslinkot citreiz ir svētīgi," saka biškopis.
Bites ļoti labi parāda, kas ir svarīgākās dzīves vērtības, viņš uzskata. Tas ir, piemēram, strādīgums un darba tikums, ko viņš novēl arī jaunajiem domniekiem.
"Ej, slinķīti, tu pie bites, mācies bites tikumiņu. Ne tai kungu, ne tai KNABu, salda meda savācoti," deklamē Mālnieks.
Urbānā biškopība nav nekas jauns, stāsta biškopis, kura trīs bišu saimes vākušas liepu un citu ziedu medu teju pašā galvaspilsētas centrā. Kas pilsētās ir labāks nekā lauku dravās?
"Šeit bitēm ir ļoti laba vide. Šogad bija diezgan labs liepziedu ienesums. Viņas tieši uz liepziedu laiku pieņēmās spēkā. Laukos liepziedu medu ir ļoti grūti ievākt. Lai cik tas paradoksāli nebūtu, pilsētā bitēm ir drošāk," stāsta biškopis.
Pilsētvidē bitēm nedraud negodprātīga to zemnieku rīcība, kas ar ķīmiju apmiglo laukus nelaikā vai par daudz. Turklāt arī medus raža reizēm pilsētās ir pat lielāka nekā ārpus tām.
"Tad, kad es uz šejieni bišu saimes atvizināju un šeit viņas iedzīvināju, tas mērķis nebija dzīties pēc kilogramiem un rekordiem," stāsta Mālnieks.
Mērķis bija, lai šī būtu vieta, kur domnieki nāktu mācīties no bitēm jau minēto darba tikumu. Tāpat arī, lai skatoties uz biti - ekoloģijas problēmu simbolu -, atcerētos, ka: ja izzudīs bites, izzudīs teju visa dzīvā daba.
