Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka līdz šim Latvijā notikušas kopumā 16 sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par „Rail Baltica” projektu.
Visvairāk šajās apspriešanās cilvēkus interesēja kompensāciju jautājums.
"Ja tavam zemes gabalam šķērsām iet koridors, pa kuru nevarēs ne pa apakšu izlīst, ne govis pārdzīt pāri... (..) Tas ir nebijis infrastruktūras projekts, kas zināmā mērā sašķeļ Latviju. No otras puses, jābūt izvērtētam tam, ka esošā infrastrutūra - ceļi, dzīvnieku pārejas - būs dzīvotspējīgas nākotnē," tā Lukševics.
Jautāts par līdz šim saņemto sūdzību būtību, Lukševics sacīja, ka sūdzības drīzāk raksturojamas kā aicinājumi pavirzīt līniju prom no konkrētā īpašuma.
"Tradicionālās sūdzības ir tādas, ka labāk ne pie manis, bet kaut kur tālāk. Tas ir standarta variants," teica Lukševics.
Viņš vienlaikus atzina: ja daudzi iedzīvotāji protestē pret kādu no risinājumiem, tad ir vērts pavērtēt viņu argumentus un domāt par iespējamām alternatīvām. Pēdējā laikā sūdzības gan nepienāk, jo beigusies projekta apspriešanas aktīvākā fāze.
Birojs pašlaik veic projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kas varētu būt pabeigts rudenī. Līdz šim vērtēts, ka "Rail Baltica" trases koridors būs 300 metru platumā, skarot aptuveni 2000 zemju īpašumus. Šo koridora platumu iecerēts samazināt līdz 50 metriem.
Tāda mēroga projekts kā „Rail Baltica” Latvijā līdz šim nav īstenots. Trase aptvers 13 kvadrātkilometru lielu platību, skarot simtiem vai pat, iespējams, tūkstošiem zemju īpašumu.
"Jebkurā gadījumā skarto cilvēku skaits būs mērāms simtos, tas ir vairāk nekā skaidrs," tā biroja direktors.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
