Panorāma

Saulkrastos novērš negaisa sekas

Panorāma

Petīcija pret kailcirtēm piekrastēs

Biotopu uzskaitīšana radījusi augsni krāpniekiem

Biotopu uzskaitīšana radījusi augsni krāpniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 “Pārdodiet savu zemi tūlīt, izcērtiet un pārdodiet mums savu mežu – citādi būs par vēlu!” Ar šādiem biedinošiem padomiem sākuši uzdarboties krāpnieki, kuri izmanto zemju īpašnieku un lauksaimnieku bažas laikā, kad valsts dabas uzraugi sākuši visas valsts teritorijā meklēt un uzskaitīt vērtīgos biotopus.

Krāpnieki cilvēkiem stāsta – ja jūsu zemē uzies ko vērtīgu, saimniekošanai beigas. Dabas aizsardzības pārvalde aicina cilvēkus neļauties panikai, jo šie biedinājumi neatbilst patiesībai.   

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sāktā vērtīgo biotopu meklēšana un uzskaite gan valsts īpašumos, gan uz privātām zemēm, to īpašniekos un apsaimniekotājos radījusi lielas bažas. Uztraucas arī lauksaimniece, Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte, kura ieguldījusi lielas pūles, lai sev piederošo kūdras purvu pielāgotu melleņu audzēšanai.

Šādas bažas un informācijas trūkums radījis lielisku augsni krāpniekiem. Dabas aizsargiem zināmi vairāki gadījumi, kad zemes vai kokmateriālu uzpircēji dodas pie īpašniekiem un biedē – atnāks dabas pārvalde, atradīs kaut ko vērtīgu un aizliegs saimniecisko darbību. Tā viņi cenšas piespiest cilvēkus zemi vai mežu par lētu naudu ātri pārdot.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāstīja, ka Vecpiebalgā un Veclaicenē cilvēki masveidā sāka cirst mežus.

“Pajautājiet šobrīd šajos reģionos cilvēkiem, vai tur ir uzlikti jauni liegumi? Vai tur ir uzlikti jauni aprobežojumi? Nekas tamlīdzīgs nav! Bet meži ir nocirsti. Vai šie cilvēki šobrīd jūtas laimīgi, par to, ka viņi ir par lētu naudu tajā brīdī masveidā šo visu mežu nocirtuši, kurš varēja tur stāvēt vēl 5-10 gadus?” sacīja Strode.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver - biotopu uzskaitīšanas projektam nebūs represīvu seku.

“Pirmkārt, jūsu melleņu vai kartupeļu laukā vai kādā citā laukā, ko jūs apstrādājat vai audzējat, eksperti neko nemeklēs. Dabas skaitīšana nenotiks vietās, kur notiek saimnieciskā darbība. Tāpat arī mežu jaunaudzēs eksperti nemeklēs neko, tur nekas nemainīsies un nenotiks,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

“Tā kā droši saimniekojiet, dariet to, ko jūs esat uzsākuši darīt,” uzsvēra DAP vadītājs.

Bet, ja uz saimnieka zemes tiks atklāts vērtīgs bioloģiskais zālājs, viņš būšot tikai ieguvējs.

“Pēc biotopu apsekošanas, kartēšanas, inventarizācijas, noteikti šie zālāji, kuros atradīs biotopus, visticamāk, saņems augstākus platībmaksājumus, viņi varēs uz tiem pieteikties, ja paši gribēs,” norādīja Jātnieks.

Ja saimnieks tomēr izvēlēsies bioloģiski vērtīgo pļavu apart un tajā kaut ko audzēt, neviens viņam to nevarēs liegt. Dabas uzraugi vienīgi centīsies apelēt pie dabas daudzveidības saglabāšanas.

Bet kāds tad ir šīs biotopu uzskaites mērķis?

Strode skaidroja, ka mērķis ir “apzināt vispār, cik daudz, kur un kādā kvalitātē šie biotopi ir sastopami”.

“Tas nozīmē - mēs aktualizēsim to informāciju, kas līdz šim ir bijusi pieņēmuma formā, ka varētu būt tik vai šitik. Tad tagad pasakām skaidri un precīzi šos skaitļus. Un tad ir arī skaidra diskusija, cik ir šie mīti vai nav mīti,” sacīja Strode.

Pašreiz “zaļās” organizācijas bieži saka, ka situācija ir kritiska un saimnieciskā darbība uz dabas rēķina maksimāli jāierobežo. Tautsaimniecības pārstāvji oponē – mums ir daudz mežu un pļavu, kāpēc vēl kaut kas jāsargā. Bet pašreiz nav precīzu datu, uz kuru pamata puses varētu savu viedokli balstīt.

Pēc uzskaites šāda tipa diskusijas kļūtu daudz precīzākas un pamatotākas. Otrs ieguvums – mazināsies birokrātija, sola pārvaldē.

“Šobrīd tāpēc, ka nav konkrētas, precīzas informācijas, visi ievēro piesardzības principu – prasām atzinumus, prasām saskaņojumus, sūtām ekspertus izvērtēt. Ja vēl ir ziema, ir jāgaida sezona, lai eksperts var iet dabā un vērtēt un skatīties. Savukārt tiklīdz ir šāds apsekojums bijis, dati ir valsts iestāžu rīcībā, dati ir pieejami privātpersonām. Attiecīgi mums samazinās gan visas šīs birokrātiskās procedūras, gan izmaksas,” ieguvumus uzskaitīja Strode.

Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina īpašniekus sadarboties un neuzķerties uz krāpnieku āķa – aicinājumiem ātri un par lētu naudu savus īpašumus pārdot vai noplicināt.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti