„Par mazajiem mēs vairāk aizdomājamies. Sākot ar to, kas ir mūsu bērnu pirmās maltītes, kāda ir pirmo maltīšu kvalitāte, kā mēs izvēlamies šos te dārzeņus, cik mums tas ir būtiski un svarīgi…[aiziet fonā],” stāsta bioloģiskās ēdināšanas uzņēmuma „Ecocatering” vadītāja Madara Rutkovska.
Viņas uzņēmums piegādā bioloģisko pārtiku astoņiem privātiem bērnudārziem - valsts bērnudārzu un skolu klientu vidū nav. Tam par iemeslu Madara min gan valsts skolu un bērnudārzu rocību, gan iepirkumu regulējumu.
„Lielais un sāpīgais jautājums ir par to, kā vispār tiek regulēta šī iepirkumu kārtība, un māku teikt, jo pati esmu iedziļinājusies, ka diemžēl noteicošais ir cena, nevis produkta kvalitāte," vērtē uzņēmēja.
Ēdināšanas normas skolās un bērnudārzos regulē Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz līdzīgu ēdinātāju piedāvājumu gadījumā priekšroku dot bioloģiskajai pārtikai.
„Šobrīd MK noteikumos ir iekļauta norma, kas nosaka, ka iepirkumā vajadzētu izvēlēties produktus, kas atbilst vietējās kvalitātes shēmām, tas ir, zaļā karotīte, vai arī bioloģiskās lauksaimniecības shēmām. Bet, kā tā izvēle notiek, to ir grūti spriest, jo ne vienmēr šis kritērijs ir galvenais. Ir arī liela nozīme produkta cenai," atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta vecākā eksperte Ilga Zepa.
Ņemot vērā, ka bioloģiskā pārtika ir aptuveni par 30% dārgāka, skolām ir grūti to atļauties. Arī piedāvājums ir mazāks. No visas Latvijā saražotās pārtikas līdz 10% saražo bioloģiskās saimniecības, turklāt lielu daļu no tās eksportē. Kā stāsta Zemkopības ministrijā, tad trūkst piegādātāju, kas piedāvā daudzveidīgu bioloģisko pārtiku.
„Bioloģiskā pārtika šobrīd ir vēl diezgan tādā sākumposmā. Es varu saprast šīs skolas, ja ir kāds piegādātājs, kurš piegādā pilnu spektru. Skolām droši vien nav pārāk ērti slēgt vienu vienošanos par piena piegādi, vienu par olu piegādi… viņiem ērtāk ir paņemt vienu. Un es viņus pilnībā varu saprast," norāda ministrijas Biotehnoloģiju un kvalitātes vecākā referente Līga Drozdovska.
Speciāliste arī atklāj, ka pastāv arī citas problēmas skolu ēdināšanā, piemēram, čipšu un kolas pārdošana blakus skolām. Viņa arī piebilst, risinājumu jāmeklē ne tikai ministrijām, bet par veselīgu uzturu jāiestājas arī vecākiem.
