Nepietiekamais finansējums ne vien draud apturēt valstij būtiskas pētniecības jomas, bet arī grauj sfēru kopumā. Jo jaunie jomas speciālisti izvēlas vai nu doties prom uz citām valstīm, vai arī apgūt citu profesiju.
„Institūta laboratorijās ir liels, varētu teikt, vecuma pārrāvums. Zinātne ir tāda konservatīva lieta, kur ir jābūt paaudžu pēctecībai,” uzsver Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta direktors Viesturs Melecis.
Kā zināms, eksaktās zinības tikai retumu spēj aizraut un ne katram tās padodas, tomēr jaunieši norāda, ja mācību process tiktu padarīts interesantāks, iespējams, studēt gribētāju šajā nozarē būtu vairāk, tam piekrīt arī nozares speciālisti.
„Mēs domājam, ka institūtiem ir vajadzīga tā jaunā paaudze. Mums jau viņi ir skolas solā. Jāieinteresē, lai viņi aizietu mācīties uz tām augstskolām un pēc tam nāktu pie mums strādāt,” piebilst institūta vadošā pētniece Līga Jankēvica.
Salaspils novadā bāzējas četri zinātniskie institūti, tādēļ, lai radītu skolēniem interesi par šo jomu, jau trešo gadu tiek rīkota zinātnes nedēļa. Tās ietvaros iespējams, ne tikai apmeklēt zinātniekus viņu darba vietās un iepazīties ar to ikdienas pienākumiem, bet arī apgūt ko jaunu izstādēs un lekcijās.
„Šāda projekta ietvaros cilvēki redz, ko zinātnieki dara un ka tas reāli ir vajadzīgs. Bez tā nevar iztikt ne tautsaimniecība, ne izglītība,” skaidro Melecis.
Salaspils 1.vidusskolas 11.klases skolēns Mariss institūta iespējas vērtē pozitīvi. „Salīdzinoši ar pagājušajiem gadiem ļoti jauki bija apskatīt dažādas lietas un iepazīstināt nākošo paaudzi ar šo zināšanu nodošanu,” viņš saka.
Kā norāda nozares pārstāvji, diemžēl ar šādām aktivitātēm vien būšot par maz, lai nodrošinātu zinātnieku pēctecību. Jo ne tikai jārada interese par sfēru, izveidojot mūsdienu laikmetam atbilstošas izglītības programmas, bet arī jānodrošina labs atalgojums jaunajiem speciālistiem. Kā viņi paši saka, pie mums, pašreiz ar zinātni nodarboties ir fanātisms, nevis maizes darbs.