Daugmales pagastā netālu no Nāves salas, kādā no viensētām rīta agrumā vien suns rej, kopīgi ar Latvijas Dabas fonda eksperti Rūtu Sniedzi, kas piedalās dabas vērtību kartēšanā, Latvijas Radio dodas privātīpašuma pļavā. Nesteidzīgi pētot augus un fiksējot tos anketā nosaka vai pļava ir dabiska. Jo vairāk indikatoraugu, jo bioloģiski lielāka vērtība platībai.
Rūta Sniedze atrod spradzeni: ''Lūk, pirmais pieturas punkts, kam pieķerties, - anketā kā dabisko zālāju indikatorsugu atzīmēt vienu no sugām. Re, nākamais indikators - ārstniecības ancītis. Ja pēc tā, ko redzu, jūtu, ka tas nav dabiskais zālājs, tad atzīmēju piecas indikatorsugas...''
Galu galā, apsekojot šo pļavu, bioloģe secina, ka, iespējams, tiks fiksēts vien mazs dabiska zālāja poligons, kas neprasīs saimniekam īpašu pļavas kopšanu.
Dabisku pļavu var noteikt par Eiropas mēroga biotopu, bet tas nenozīmē liegumu, uzsver eksperte.
Inspektori uz apsekojuma vietu var ierasties jebkurā brīdī, jo saimniekiem ir jau iepriekš izsūtītas vēstules par projektu, proti, datu vākšanu privātīpašumos.
Sniedze piezīmē, ka ''tas nav nekas briesmīgs'', tas ir nepareizs pieņēmums, ka viss tūlīt tiks aizliegts.
''Īstenībā cilvēki ļoti labi var palīdzēt dabai saglabāties, lielākā daļa to arī pieņem un saprot. Varbūt ir bijis par maz izskaidrojošā momenta, ka dabas aizsardzība nozīmē - cilvēks var dzīvot dabā un tajā aktīvi darboties, (..)'' atzīst Sniedze.
Pagājuši pirmie inventarizācijas mēneši un ekspertiem nereti bijis jāsaskaras arī ar īpašniekiem, kas projektā nav iedziļinājušies vai nav informēti. Ir arī tādi, kas dzen prom vai iebilst savu teritoriju apsekošanai. Bioloģe vienlaikus atzīst, ka,
iespējams, dabas sargi par maz skaidrojuši projekta gaitu un dabas vērtību nozīmi publiski, tādēļ rodas pārpratumi.
Šoreiz gan sastaptās Daugmales viensētas saimniece Ilze apliecina, ka saņēmusi pat divas vēstules par dabas skaitīšanu viņas pļavās. Kundze arī zālāju ekspertei atstāsta, kurās vietās redzētas kādas aizsargājamas zāles. Viņa pati projektam neiebilst, kut arī saprot iemeslus, kādēļ, piemēram, mežu saimniekiem tas var nepatikt. Viņa arī piekrīt, ka neziņa un neizpratne biedē un liek satraukties.
Jau maija nogalē visā Latvijas teritorijā sākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana jeb dabas skaitīšana, lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par esošajām dabas vērtībām Latvijā. Dabas skaitīšana ilgs līdz pat 2020.gadam.
