Sīle skaidro, ka farmaceits ir divu profesionālo ētiku krustpunktā: farmaceita un biznesa ētikas. “Lai starp šīm divām ētikām ieturētu līdzsvaru, farmaceitam lielā mērā jāvadās pēc reglamentējošiem tiesiskiem un ētiskiem dokumentiem, lai dominētu farmaceita ētika, jo tā kalpo pacienta interesēm,” saka profesore.
Tāpat būtiski ir tas, ka farmaceits vienlaikus ir konsultants pacientam, starpnieks starp ārstu un pacientu, starpnieks starp zāļu ražotāju un patērētāju, kā arī sabiedrības veselības veicinātājs.
“Protams, izvēles ir ļoti grūtas, tāpēc šī profesija ļoti daudz prasa no katra cilvēka individuāli. Kur ir farmācijas bizness, kas ir viens no ienesīgākajiem pasaulē, no īpašnieku pozīcijām būs akcents gūt arvien lielāku peļņu. Bet godīgums dod lielāku peļņu nekā jebkura manipulatīva darbība,” saka Sīle.
Medicīnas ētikas profesore norāda uz Latvijas Farmaceitu ētikas kodeksā paredzēto: “Farmaceita izvēli nedrīkst ietekmēt zāļu cena, kā arī nav pieļaujams pildīt aptiekas īpašnieka norādījumus par zāļu ieteikšanu vai pārdošanu, kas var būt pretrunā ētiskai un profesionālai farmaceitiskai darbībai.”
Nav arī pieļaujami kādi saraksti ar zālēm, par kuru pārdošanu farmaceits saņemtu kādus bonusus.
Tajā pašā laikā izvēli izdara pats farmaceits, norāda profesore, piekrītot – farmaceitiem Latvijā nākas saskarties ar ētiskajām dilemmām: “Jā, tā ir garoza. Bet es teiktu, ka tas ir par kvantitāti – tīri kvantitatīvi tās ir biežākas izvēles, bet,
ja cilvēks ir pieņēmis lēmumu par savu ētisko pozīciju šajos jautājumos, faktiski viņš ir atrisinājis to jautājumu sev.”
Daudz kas gan ir arī atkarīgs no aptiekas vadītāja, jo viņš var uzturēt korporatīvā godīguma latiņu.
Medicīnas ētikas profesore, kura strādā arī ar jaunajiem speciālistiem, kas vēl tikai mācās, viņus raksturo kā ideālistiski noskaņotus: “Absolūti idealizēti. Un tas ir arī nepieciešami, jo nevar gatavoties nākamajai profesijai, skepses pārņemts.”
