Rīta intervija

Kristīne Strada-Rozenberga par prokuratūras darbu

Rīta intervija

Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka par iecerēto Rīgas attīstībā

RSU bioētikas pasniedzēja Vija Sīle par farmaceitu ētiku

Bioētikas eksperte piekrīt – Latvijā ētikas dilemmas ir farmaceitu ikdiena

Farmaceits ir savas profesionālās un arī biznesa ētikas krustpunktā, taču jāprot noturēt līdzsvars tā, lai kalpotu pacienta interesēm, intervijā Latvijas Radio saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas ētikas profesore Vija Sīle. Viņa gan piekrīt – Latvijā farmaceitiem ik dienu nākas saskarties ar dilemmām.

Sīle skaidro, ka farmaceits ir divu profesionālo ētiku krustpunktā: farmaceita un biznesa ētikas. “Lai starp šīm divām ētikām ieturētu līdzsvaru, farmaceitam lielā mērā jāvadās pēc reglamentējošiem tiesiskiem un ētiskiem dokumentiem, lai dominētu farmaceita ētika, jo tā kalpo pacienta interesēm,” saka profesore.

Tāpat būtiski ir tas, ka farmaceits vienlaikus ir konsultants pacientam, starpnieks starp ārstu un pacientu, starpnieks starp zāļu ražotāju un patērētāju, kā arī sabiedrības veselības veicinātājs.

“Protams, izvēles ir ļoti grūtas, tāpēc šī profesija ļoti daudz prasa no katra cilvēka individuāli. Kur ir farmācijas bizness, kas ir viens no ienesīgākajiem pasaulē, no īpašnieku pozīcijām būs akcents gūt arvien lielāku peļņu. Bet godīgums dod lielāku peļņu nekā jebkura manipulatīva darbība,” saka Sīle.

Medicīnas ētikas profesore norāda uz Latvijas Farmaceitu ētikas kodeksā paredzēto: “Farmaceita izvēli nedrīkst ietekmēt zāļu cena, kā arī nav pieļaujams pildīt aptiekas īpašnieka norādījumus par zāļu ieteikšanu vai pārdošanu, kas var būt pretrunā ētiskai un profesionālai farmaceitiskai darbībai.”

Nav arī pieļaujami kādi saraksti ar zālēm, par kuru pārdošanu farmaceits saņemtu kādus bonusus.

Tajā pašā laikā izvēli izdara pats farmaceits, norāda profesore, piekrītot – farmaceitiem Latvijā nākas saskarties ar ētiskajām dilemmām: “Jā, tā ir garoza. Bet es teiktu, ka tas ir par kvantitāti – tīri kvantitatīvi tās ir biežākas izvēles, bet,

ja cilvēks ir pieņēmis lēmumu par savu ētisko pozīciju šajos jautājumos, faktiski viņš ir atrisinājis to jautājumu sev.”

Daudz kas gan ir arī atkarīgs no aptiekas vadītāja, jo viņš var uzturēt korporatīvā godīguma latiņu.

Medicīnas ētikas profesore, kura strādā arī ar jaunajiem speciālistiem, kas vēl tikai mācās, viņus raksturo kā ideālistiski noskaņotus: “Absolūti idealizēti. Un tas ir arī nepieciešami, jo nevar gatavoties nākamajai profesijai, skepses pārņemts.”

4 komentāri
Spruh Kleber
Profesores atbilde ir tieši tik atrauta no realitātes, kā farmaceitu ētika no ikdienas, organizāciju kultūras, biznesa konkurences praksēm un, vēl jo vairāk, arī pašas RSU akadēmiskās un pārvaldības ētikas praksēm. Nedz academia, nedz valstu parlamenti, nedz jebkura līmeņa juridiski regulatori šajā nozarē nav varējuši uzvarēt NAUDU. Nauda ir stiprāka par jebkuru kodeksu, pētījumiem, jo arī farmakompāniju netieši līdzatbalstītu medicīnas universitāšu profesori un to dinastijas vēlas baudīt rāmu dzīvi un lieki nemocīties ētikas dilemmās. "Ētikas pasniegšana" ir diezgan ienesīga dekoratīva nodarbe, labs piesegs gluži pretējām praksēm savā akadēmiskajā vai personiski- akadēmiskajā dzīvē, ar ko RSU profesūra ir ievērības vērta. "Gods kalpot ģimenei" būtu cienīgāks augstskolas sauklis, īpaši līdzšinējās pārvaldības laikā, jo "savējo" piesegšanas/virzīšanas struktūras ir nostrādātas līdz perfekcijai un pārnese notiek. Diez, Gruntmanim šo ētiķu kodeksu kultūru izdosies pamainīt?
e-feja
Kad daktere man izrakstījusi recepti un eju uz aptieku, parasti (faktiski - vienmēr) dabūju tieši to kas receptē rakstīts. Nav piedāvāts aizvietot ar ko citu, ne lētāku (žēl), ne dārgāku (labi). Un ja es vispār negribu nekādu citu aizvietotāju, bet tikai to, kas receptē rakstīts, tad man jau neviens neko citu nevar arī pārdot. Un neviens taču mani nevar piesiest nopirkt to, ko negribu. Vai tā dilemma nav zinātniski-teorētiska?
zuze
Interesanti būtu uzzināt, cik ķēžu aptiekās profesore pati ir strādājusi kā farmaceits? Droši vien, ka nevienā. Dzīves realitāte ir sekojoša: vai nu tu tirgosi un darīsi to, ko īpašnieks liek, vai ej projām. Un visticamāk projām no šīs nozares. Daudzi farmaceiti, ka savā izglītībā ir ieguldījuši daudzus gadus un iespējams arī savus līdzekļus, saprot, ka nekas cits neatliek kā pakļauties un "indēt"pacientus - klientus. Un par šo situāciju jāsaka paldies 2010. gada Saeimas lēmumam un katram no tiem depiutātiem, kas nobalsoja "Par" likuma izmaiņām.
Tāmnieks/luterānis
''Dilemma''- tā ir nepieciešamība izvēlēties vienu no divām nepatīkamām iespējām (variantiem). Viena no iespējām ir (ne)palīdzēt pacientam, iesakot dārgākās, "iezīmētās" zāles, bet, kas ir otra? Neesmu tik naivs, lai domātu, ka atteikšanās no pārmērīgās peļņas! Nez', ko domāja profesore?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti