“Mes uzzeimuojom plānu, mēs varam uztaiseit bio.. Ibraucūt ikšā mes kai duorzeņus vodojam, vajadzeigs biu deķis it vot kaut kur josataisa jis, var poši sataisiet, tys miusim jau ir viss, ar kū siucinot, tikai juoizdūmoj, kaidā veidā - vai zāģskaidas likt. Tā saprotu, ka var biuyt deķis apakšā, plāve, ībrauc mašina, lai biutu visas rīpas tiktu dezinficētas,” - par to, kā savā Kārsavas novada Mērdzenes pagasta saimniecībā plāno nodrošināt biodrošību lai arī turpmāk varētu cūkas audzēt pašpatēriņam, stāsta Silvija.
“Tos leidzekļus nabeja problemu nūpirkt?" - „Beja, mes te sarunuojam nuierka Ludzā, da navarieja, bet tagad jau sacieja, ka var jau.”
Jāatgādina ka cūku turētājiem, kuru novietnes atrodas Āfrikas cūku mēra ārkārtas situācijas teritorijā, līdz šī gada 31.jūlijam vai līdz 7.augustam atkarībā no teritorijas, saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumu bija jāievieš un jānodrošina biodrošības pasākumi, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša:
„Noteikumi nosaka visus pasākumus, kas ir jāveic, lai sakārtotu novietni, pastiprināti bioaizsargātu. Inspektori jau ir sākuši braukt, viņi brauc pa to zonu, kur bija līdz 31.jūlijam jāsakārto, un viņi vērtē biodrošību novietnēs. Ja nav, tad iedzīvotājiem ir divi ceļi - vai nu saņemt rīkojumu par piespiedu nokaušanu, kad būs pagājis tas mēnesis, vai nu pašiem saprast, ka viņi nevar nodrošināt un rakstīt pieteikumu kaušanai, un līdz 31.augustam un tad otrais termiņš līdz 7. septembrim viņi var saņemt kompensāciju par nokautajām cūkām.“
Taču, lai arī termiņi biodrošības pasākumu ieviešanai cūku novietnēs jau noslēgušies, dienests joprojām Latgalē rīko cūkaudzētāju sanāksmes, kur tiek skaidrotas stingrās biodrošības prasības cūku tālākai turēšanai. Šādi semināri pēdējo nedēļu laikā regulāri notiek daudzos pagastos. Tomēr cūku audzētājiem joprojām daudz neskaidrību, un daudzi tikai no šādiem semināriem uzzin, ka, neievērojot stingrās biodrošības prasības, no cūkām nāksies šķirties jau augusta beigās.
“Es nazinu, kū dareit, te jau par daudzi tūs praseibu, es vīna dzeivoju, tas nav reāli. Var pasceit, tai valdeiba arī nav interesētas,” neskaidrības, ko un kā darīt joprojām ir arī Ciblas novada iedzīvotājiem, kuri aizvadītās nedēļas beigās Blontu tautas namā bija atnākuši uz informatīvo semināru cūkaudzētājiem, “man ir tai drūšeiba sataiseita, tikai vajadzieja tū agruo visu paziņuot.”
“Protams ka vēl brīdi, pirms notika šī rīkojuma pieņemšana, mums notika sadarbība ar Pārtikas veterināro dienestu, un mēs jau iepriekš informējām arī iedzīvotājus - par tiem pasākumiem, kas būtu jāievēro,“ par to, kā iedzīvotāji informēti par drošības pasākumiem Āāfrikas cūku mēra sakarā, stāsta Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. “Jāsaka paldies, ka operatīvi strādāja Pārtikas veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību nodaļa, kura mums tanī pašā brīdi, kā tik palūdzām, tā mums piešķira informatīvos bukletus un, izmantojot pagastu pārvalžu kapacitāti, šī informācija tika iedzīvotājiem un medniekiem nogādāta.“
Arī Mārīte Ņukša atzīst, ka Pārtikas un veterinārā dienesta sadarbība ar vietējām pašvaldībām informācijas izplatīšanā ir vērtējama kā pozitīva, “nav bijis neviens gadījums, ka nebūtu pretimnākšana, visi paši zvana pašvaldības zvana, man grafiks informēšanai sastādīts jau līdz 20. datumam pa divām, pa četrām pašvaldībām dienā.“
Lai arī informācijas par bīstamās slimības ierobežošanas pasākumiem it kā ir pietiekoši, iedzīvotājiem jautājumu joprojām daudz. Cilvēki uzdod visdažādākos jautājumus - par kūtsmēslu krātuvēm, par karantīnas telpām, par žogiem, arī par personīgo higiēnu.
„Vairākos pagastos, uzsākot sanāksmi, es pajautāju, cik ir tādi, kuri vēlas kārtot savu novietni pēc visiem paaugstinātas biodrošības noteikumiem, tad lielākā daļa paceļ rokas. Sanāksmes beigās paliek procenti divi, kuri saka - mēs varēsim kaut ko tamlīdzīgu nodrošināt,“ secina Ņukša.
