Panorāma

VID reforma izgāzusies

Panorāma

TM: sejas aizsegšana Latvijā jāierobežo

Neplāno atteikties no idejas par VID reorganizāciju

Bijušo VID vadītāju pārsteidz dienesta reformas noraidīšana Saeimā

Pārsteigumu par vairākuma deputātu balsojumu pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu pauž bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kura uzskata – deputātu norautais stopkrāns izmaiņām VID ir ievērojams solis atpakaļ dienesta attīstībā.

“Kad es gāju prom, es ļoti cerēju, ka valsts pārvaldē ir šī sasparošanās un beidzot notiks kardinālas izmaiņas. Šobrīd šis žests, ko politiķi šīsdienas Saeimas sēdē [lēmuši], liecina, ka visi tomēr pārmaiņas nevēlas,” saka Pētersone.

Viņa norāda, ka pie iepriekš plānotajām izmaiņām ierēdņi ir strādājuši, ieguldījuši savu intelektu, bet politiķi likumprojektu noliek malā. “Plus arī politiķi māca, kā pareizi jāstrādā. Un mēs runājam par patstāvību, mēs atgriežamies pie tā – ja tu uzticies iestādei, vadītājam, tad uzticībai jābūt pieņemtajos lēmumos, ne tikai vārdos,” norāda bijusī dienesta vadītāja.

Turklāt, strādājot pie iecerētās reformas, politiskā atbalsta trūkums nebija manāms. Notika konsultācijas ar uzņēmējiem, sarunas ar finanšu ministri.

“Ja mēs šobrīd to neizdarām, tad es nezinu, kad to var izdarīt,” piebilst Pētersone.

Bijusī VID vadītāja arī pauda viedokli – iespējams, balsojums pret pārmaiņām saistīts ar domstarpībām par visiem ērtu jaunizveidojamās un ļoti ietekmīgās struktūras – Nodokļu un muitas policijas pārvaldes – vadītāju. Līdz šim nebija izlemts, vai par to izraudzītos kādu no līdzšinējiem abu pārvalžu vadītājiem. Pati Pētersone atzina, ka šajā amatā būtu vēlējusies redzēt jaunu seju.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) neplāno atteikties no idejas par VID reorganizāciju:

“Skaidrs, ka mēs plinti krūmos nemetīsim, un saprotot, ka šī reforma ir ārkārtīgi svarīga, mēs meklēsim risinājumus, kā atgriezt šo jautājumu Saeimas darbakārtībā.

Gatavosim vēlreiz likumprojektus un sniegsim atkārtotai skatīšanai deputātiem.”

Ministre arī norāda – pat vēl būtiskāk būtu bijis stiprināt Iekšējās drošības daļu, nododot to VID vadītāja pakļautībā. Līdz šim iekšējais uzraugs bija pakļauts Finanšu policijas pārvaldei, kuras darbs tam arī ir jāuzrauga.

Ziņots, ka viens no Valsts ieņēmumu dienesta stiprināšanas galvenajiem instrumentiem līdz ar vadošo darbinieku rotāciju bija iecerēta Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošana vienā – Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. Kā skaidro idejas autori, tas samazinātu izmaksas un palielinātu darba efektivitāti, jo abu pārvalžu uzraudzības jomas, kas ir visa veida kontrabandas apkarošana (Muitas policijai) un nodokļu nemaksāšana, nodokļu krāpšana un naudas atmazgāšana (Finanšu policijai) nereti pārklājās. Piemēram, kontrabanda ir vistiešākajā veidā saistīta ar nodokļu nemaksāšanu un nereti arī naudas atmazgāšanu.

“Muitas policijas pārvalde un Finanšu policijas pārvalde ir divas struktūras, kas nereti izolēta viena no otras un, nezinot, ka strādā pie vienām lietām, nereti darīja vienu un to pašu darbu. Jēga būtu tāda, ka būtu stiprāka institūcija, mazāk priekšnieku, vairāk izmeklētāju un efektīvāks darbs līdz ar to,” skaidro Reizniece-Ozola.

Ziņots, ka Saeima 22.septembrī noraidīja likumu grozījumus, kas paredz apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, izveidojot Nodokļu un muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt