Pārlielupes cietums
Pēdējos gados Latvijā slēgtie cietumi:
- 2008.gadā – Pārlielupes cietums Jelgavā.
- 2014.gadā – Šķirotavas cietums,
- 2017. gada 1.janvārī – Vecumnieku cietums,
- 2019. gada 1.aprīlī – Brasas cietums Rīgā.
Pārlielupes cietums Jelgavā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 60. gados. Vēsturē tas iegājis ar masveida ieslodzīto bēgšanu 1994. gadā, kad no cietuma vienlaikus pa tuneli izkļuva 89 ieslodzītie. Cietumā dzīvoja 8–16 cilvēki vienā kamerā; pa pusotram kvadrātmetram uz vienu ieslodzīto. Pārapdzīvotība tādā pakāpē, ka paši apsargi nebija spējuši precīzi pateikt, vai kāds aizbēdzis no cietuma un kurš konkrēti. Cietuma teritorijā bija 21 ēka: dzīvojamās barakas, medpunkts, ēdnīca, klubs, pirts, darbnīcas, ražošanas korpusi.
Pašlaik sešus hektāru lielajā teritorijā palikušas tikai divas – administratīvais korpuss un ēdnīca. Tieslietu ministrija 2008. gada 12. decembrī cietumu slēdza un maiņas ceļā nodeva Jelgavas pašvaldībai, pretī iegūstot ēku tiesu nama vajadzībām.
“Mums bija norunāts un sarunāts ar Iekšlietu ministriju, ka šeit veidos visu Iekšlietu ministrijas struktūru Zemgales un Jelgavas centru, kurā atrastos Zemgales reģionālā policija, Jelgavas policija, prokuratūra un visas iestādes, kas ir saistītas ar Iekšlietu ministriju. Šeit tāda aktīva darbība bija, kad valsts sekretāre bija Pētersone-Godmane, (...) viņa aktīvi darbojās un meklēja Eiropas Savienības līdzekļus, (...) bet, aizejot viņai projām, šī aktivitāte pazuda,” stāsta Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists Vilis Ļevčenoks.
Tomēr Iekšlietu ministrijā norāda, ka iecere nav aizmirsta un tai tiek meklēts finansējums. “Iekšlietu nozares darbinieku apstākļu uzlabošana ir viena no mūsu ministrijas prioritātēm, to ir pateicis arī mūsu iekšlietu ministrs. Un šādā kontekstā mūsu interese par šo objektu saglabājas un ir nemainīga.
Mums ir interese, lai šajā vietā tiktu izvietoti gan mūsu dienesti, gan arī interesi ir izrādījusi prokuratūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Tas, ko mēs varam šobrīd pateikt – mēs meklējam finansējumu, skatāmies, kur to varētu rast, un tad attiecīgi ministrija vērtēs kontekstā arī ar citām prioritātēm,” sacīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.
Tātad, iespējams, situācija ar Pārlielupes cietuma teritoriju nav bezcerīga. Salīdzinājumam – būtu vērts arī uzzināt, kāda nākotne sagaida visnesenāk – vien pērnā gada aprīlī – slēgto Brasas cietumu Rīgā.
Brasas cietums
Brasas cietuma vēsture aizsākas 20. gadsimta sākumā, kad Cietumu valde nolēma sākt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību Brasas apkaimē. No 1905. līdz 1911. gadam uzceltie trīs cietuma korpusi bija tiem laikiem modernākie Latvijas teritorijā, ko nevar teikt par mūsdienām.
Novecojušo cietuma ēku uzturēšana ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīga. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nebija iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus. Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 hektāru apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā.
Atšķirībā no Pārlielupes cietuma, kuru Tieslietu ministrija pirms vairākiem gadiem pēc slēgšanas nodeva Jelgavas pašvaldībai, attiecībā uz Brasas cietumu ministrijai ir tālejoši plāni. Tāpēc tā no cietuma atteikties negrasās.
“Tieslietu ministrija pagaidām ir aktīva, darba grupu līmenī meklē risinājumus, ko mēs ar šo teritoriju darīsim. Vai meklēsim jaunus īpašniekus, vai saskatām kā savu – teritoriju, ko varētu izmantot valsts pārvaldes vajadzībām. Tā kā tā ir Rīga, teritorija, kur blakus UNESCO parks, kura jau ir mūsu teritorija, tad vairāk nosliecamies, ka tā paliktu kā mūsu teritorija,” stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Ieslodzījuma vietu pārvalde tur rīkojusi arī izglītojošas ekskursijas, stāstot par ieslodzījuma nozīmi un resocializāciju. Tāpat tur filmēti vairāki dziesmu videoklipi, filmas, un decembra nogalē pat notikušas orientēšanās sacensības.
Turpinot slēgt novecojušus cietumus, ir iecere būvēt jaunu ieslodzījumu vietu Liepājā, lai atrisinātu lielāko daļu ar vecajiem cietumiem saistīto problēmu. Tomēr jaunā cietuma projekts ir iestrēdzis: pirms trim gadiem apstiprinātais plāns paredzēja, ka cietumam jābūt uzceltam jau 2018. gadā. Taču būvniecība nav sākusies līdz pat šim brīdim. 2019. gada aprīlī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka jaunais termiņš, kad cietumam jābūt nodotam ekspluatācijā, ir 2023. gada 31. marts.
