Circene Latvija Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka tā ir politiskā “iestāšanās pozā” katru reizi sākt visu no nulles, dibināt darba grupas, kas konstatē trūkumus kādā nozares punktā, tad nozare sāk protestēt, un tad viss apstājas, jo daļai sabiedrības vienmēr kaut kas nepatīk.
“Bet tā jau reformas notiek, mazāk efektīvas lietas jāmaina,” uzsvēra Circene.
Viņasprāt, ja būs politiskā griba, visu var atrisināt, paņemot iepriekš saeimā iesniegto likumprojektu, izanalizējot tā trūkumus, jo divos gados situācija mainījusies.
Circenes vadībā savulaik izstrādātais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredzēja tiesības uz valsts apmaksātu medicīnu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu un iezīmēt daļu no IIN.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo u zemnieku savienība) pieļāva, ka iepriekš sagatavoto projektu var ņemt par pamatu, rakstot jaunu likumu, bet ir jāanalizē to, kas notiek veselības jomā, perfekti jānosaka valsts apmaksāts un visiem pieejams pakalpojumu grozs. Barča arī norādīja, ka veselības pakalpojumu saņemšanu varētu piesaistīt sociālā nodokļa nomaksai.
Pašreizējā veselības ministre Anda Čakša savukārt stāstīja, ka ir nepieciešama analīze par pašreizējo veselības pakalpojumu sniegšanu, un pašlaik tiek gaidīts galīgais Pasaules Bankas atzinums un ieteikumi.
No pašlaik pieejama PB pētījuma sākotnēja uzmetuma ir skaidrs, ka Latvijai nepieciešams koncentrēt augsti tehnoloģiskus pakalpojumus, jo iedzīvotāju skaits nav liels un nevar visur darīt visu. Savukārt parastiem pakalpojumiem, izmeklējumiem, ārstēšanai jābūt pieejamai reģionos, lai nav jābrauc uz Rīgu pēc parastiem pakalpojumiem.
Tāpat ir skaidrs, ka Latvijā nav kritēriju veselības pakalpojumu novērtēšanai, netiek analizēti rezultāti, “mēs vienkārši iepērkam pakalpojumu, neskatāmies, kāds ieguvums pacientam”, atzina Čakša.
Vēl šogad martā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti pieļāva, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā varētu izmantot bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes laikā izstrādāto likumprojektu. Circenes likumprojekts savulaik izpelnījās dažādus vērtējumus un tālāk par pirmo lasījumu Saeimā netika.
Obligātās veselības apdrošināšanas temats kā karsts kartupelis mētāts jau gadiem. Tagad to plānots paveikt līdz 2018. gadam. Pie apdrošināšanas sistēmas izveides strādāja Finanšu un Veselības ministriju izveidota darba grupa. Jūlijā veselības apdrošināšanas projekts jāiesniedz valdībā. Tiesa, šajā laikā Gunti Belēviču veselības ministra amatā nomainīja Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu un piedāvā novirzīt veselības aprūpei 70 miljonus no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Latvijas Banka piedāvā privātu un valsts apdrošināšanu
Bankas priekšlikums paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam (Nacionālajam veselības dienestam). Tas nozīmē, ka vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures u.tml. faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība. Modelis paredz, ka par polišu iegādi pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem rūpētos valsts un to izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.
Vājās veselības aprūpes dēļ Latvijā ir viens no zemākajiem mūža ilgumiem Eiropas Savienībā, brīdina Latvijas Banka trešdien publiskotajā koncepcijā par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu. 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem. Tāds ir sagaidāmais vidējais mūžs Latvijā, kur rindas pie ārsta ir garas, uz izmeklējumiem jāgaida mēnešiem, bet uz dažām operācijām – gadiem ilgi. Vidēji Eiropā sievietes dzīvo piecus gadus ilgāk, vīrieši – deviņus gadus ilgāk nekā pie mums .
Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste uzsvēra, ka “cilvēkresursi ir problēma, emigrācija, demogrāfija un pie tā visa vēl vāja veselības aprūpe”.
Saskaņā ar bankas redzējumu strādājošiem sava veselība būtu jāapdrošina pašiem, vai polisi pirktu darba devējs. Latvijas Banka plāno, ka polises cena varētu būt 300 eiro gadā jeb 25 eiro mēnesī, pensionārus, invalīdus, bērnus apdrošinātu valsts. Šāda kardināla finansējuma maiņa esot vienīgās zāles slimajai sistēmai, nešaubās ekonomisti.
“Protams, pērkot šīs polises, mēs ievērojami samazinātu ēnu ekonomiku, un tas dotu pienesumu visai nozarei,” norādīja Rutkaste.
Par šo Latvijas Bankas piedāvāto koncepciju gaidāmas asas diskusijas. Arī premjers ir noteicis, ka līdz rudenim jābūt skaidrībai, kā turpmāk Latvijā notiks veselības aprūpes finansēšana, un ministrijā strādā gan pie pakalpojumu patiesās cenas, gan pakalpojuma groza definēšanas.
