Circene atzina, ka plānotajā reformā ir trīs labas lietas. Pirmkārt, vismaz teorētiski ir nonākts pie ieceres par valsts medicīnas pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu. Otrkārt, būtiski, ka likumā veselības aprūpei noteikti 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas esot liels solis uz priekšu. Tāpat pieminēta pašvaldību loma, norādīja bijusī politiķe.
Taču kā lielu problēmu reformā viņa uzsvēra to, ka ir izplūdusi robeža starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Ir paplašināts minimālais pakalpojumu grozs, ko saņems visi iedzīvotāji, norādīja Circene.
Tas mazinās naudas apjomu, ko varētu sadalīt veselības aprūpei nodokļu maksātājiem, kas savukārt nozīmēšot garas rindas.
Viņa arī pauda sašutumu, ka apmēram par četriem eiro mēnesī nodokļu nemaksātāji varēs tikt pie pilnā pakalpojumu groza. Tādējādi būtībā viss veselības finansējums tiks izdalīts uz visiem iedzīvotājiem – gan nodokļu maksātājiem, gan nemaksātājiem.
Līdz ar to šāda sistēma neesot motivējoša maksāt nodokļus. Turklāt tas nozīmē, ka valsts paņems naudu no budžeta un samaksās par tiem, kas nodokļus nemaksā.
Savukārt, ja vēlāk politiķi gribēs samazināt minimālo pakalpojumu grozu, tas būšot izdarām krietni sarežģītāk, nekā pašlaik to nosakot, jo šādi lēmumi būtu nepopulāri.
Viņasprāt, pašlaik ir brīdis, kad uz Saeimas trešo lasījumu ir iespējams sakārtot likumprojektu, koncentrējot veselības aprūpei atvēlēto naudu un motivējot maksāt nodokļus tos, kas pašlaik to nedara.
To, ka valsts apdrošināto medicīnas pakalpojumu saņēmēju saraksts ir garš, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” apliecināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Viņaprāt, ir vēl diskutējams tas, vai tam jābūt garākam vai īsākam, taču arodbiedrība pašlaik netiekot uzklausīta un tā atstāta novērotāju statusā.
Turklāt Keris atzina, ka starpība starp minimālo un pilno pakalpojumu grozu būs neliela.
Nodokļu nemaksātājiem būs pieejama ne tikai neatliekamā palīdzība, bet arī ģimenes ārsts ar nepieciešamajiem minimālajiem laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem.
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka pašlaik skatītais likumprojekts ir tikai pirmais pussolis un nākamgad būs lietas, kur jāizdara korekcijas.
Ziņots, ka oktobra sākumā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja veselības apdrošināšanas ieviešanu, kas paredz visus strādājošos Latvijas iedzīvotājus dalīt apdrošinātajos un neapdrošinātajos. Vienlaikus paredzēts arī palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad palielinātas par vienu procentpunktu: no tā pusi maksā darbadevējs, pusi darba ņēmējs.
Iecere gan paredz, ka pašiem par valsts medicīnu papildus būs jāmaksā trešās grupas invalīdiem un audžuvecākiem, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem. Brīvprātīgās ikmēneša apdrošināšanas iemaksas nākamgad plānotas 4,30 eiro mēnesī, 2019.gadā - gandrīz 13 eiro un 2020.gadā 21,50 eiro mēnesī.
Kopumā nākamā gada budžetā lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – paredzēts veselības nozarei.
